Bērnam pastiprināta apetīte. Uztura speciālista padomi vecākiem situācijas risināšanai

“Bērna apetīte ir atkarīga no bērna veselības stāvokļa, augšanas tempa, fiziskās aktivitātes un ikdienā uzņemtā uztura. Ja bērns ir apslimis, tad apetīte var samazināties un pēc izveseļošanās – būtiski uzlaboties,” norāda “Rimi Bērniem” eksperte Olga Ļubina.

Bērna augšanas temps 

Dažādos bērna dzīves posmos augšanas temps ir paātrināts, un tas attiecīgi var veicināt apetīti – lai organisms nodrošinātos ar attīstībai vajadzīgajām uzturvielām. Šajos periodos vecāki mēdz atzīmēt, ka bērns ir sācis ēst vairāk nekā agrāk. 

Ja apetīte ilgstoši ir palielināta, būtu jāseko līdzi augšanas dinamikai:

• Pirmspubertātes periodā normas robežas bērna augšanas tempam gadā ir plus pieci līdz septiņi centimetri augumā un plus viens līdz trīs kilogrami svarā. 
• Pubertātes laikā augšanas temps palielinās un var sasniegt pat 10 centimetrus gadā, savukārt svara pieaugums – trīs līdz pieci kilogrami. Ja vecāki novēro, ka svara dinamika apsteidz augumu, tad ir vērts doties pie uztura speciālista uz konsultāciju, lai laikus novērstu pārmērīgu svara pieaugumu.

Fiziskās aktivitātes

Ja bērns ir fiziski aktīvs, regulāri nodarbojas ar kādu sporta veidu, fiziskā slodze ir vairāk nekā trīs reizes nedēļā un vienas nodarbības ilgums pārsniedz 60–90 minūtes, tad varētu sagaidīt, ka bērnam būs lielāka vajadzība pēc uzturvielām. Skaidrojums vienkāršs – ikdienā ir liels enerģijas patēriņš.

Ikdienas uztura izvērtējums

Pastiprinātas bērna apetītes gadījumā būtu jāizvērtē viņa ikdienas uzturs – vai visas uzturvielas tiek uzņemtas pietiekamā daudzumā? Var, piemēram, atklāties, ka, neraugoties uz to, ka bērns ēd daudz piedevu – maizi, rīsus, makaronus vai kartupeļus –, bērna ēdienkartē ir samērā maz olbaltumvielu saturošu produktu – gaļa, zivis, olas, biezpiens, siers, pākšaugi u.c. Ja tā ir, tad būtu jākoriģē uzņemto produktu klāsts. Pastiprināta apetīte var būt arī gadījumos, ja bērns no rīta izlaiž ēdienreizes – nebrokasto vai atsakās no skolas pusdienām. Šādā situācijā, pārnākot mājās, bērnam ar lielu varbūtību būs liela apetīte, kas veicinās dažādu uzkodu, neveselīgu našķu un pamatēdiena pārmērīgu uzņemšanu. Un tad sākas apburtais loks, no kura ir grūti tikt ārā: pēcpusdienā un vakarā lielais uzņemtais ēdiena daudzums provocē to, ka ir samazināta apetīte no rīta.

Ēšanas kultūra ģimenē 

Vēl viens faktors, kas ietekmē apēstā ēdiena daudzumu, ir ēšanas kultūra ģimenē. Mūsdienās nereti ierasts ēst, skatoties ekrānā, turklāt ātrā tempā. Tas traucē sāta izjūtu – bērns (tas attiecas arī uz pieaugušajiem) īsā laika posmā apēd lielu daudzumu ēdiena, nepiefiksējot, kāda bija sākotnējā porcija un pat to, kas īsti bija uz šķīvja. Rezultātā veidojas tendence apēst vairāk, nekā ir nepieciešams. 

Domājot par ēšanas kultūru, jāņem vērā, ka samērā bieži gan bērni, gan pieaugušie ēd nevis tāpēc, ka ir izsalkuši, bet gan tāpēc, ka ir garlaicīgi vai skumji. Meklējot risinājumus, kā kontrolēt apetīti, arī šiem faktoriem ir jāpievērš uzmanība.

Izvērtē pa soļiem! 

• Izvērtē bērna uzņemto uzturvielu daudzumu;
• Sagatavo veselīgas uzkodas. Jāmēģina izvairīties vai samazināt saldo uzkodu un saldināto dzērienu patēriņu starp ēdienreizēm. Tās veicina glikozes līmeņa svārstības un lielāku risku apēst vēl kaut ko;
• Izvērtē bērna fizisko aktivitāšu daudzumu – vai tas ir pietiekams?
• Māci ēšanas kultūru un rādi bērnam piemēru – ieturot maltīti, ir jāsēž pie galda, jāēd lēni (maltītes ilgums līdz 20 minūtēm) un ēšanas laikā jānoliek vai jāizslēdz ekrāni;
• Kad bērns jautā pēc ēdiena, jāizvērtē – viņš tiešām grib ēst vai viņam ir garlaicīgi? Vai varbūt tobrīd māc skumjas?