Zinātnieki atklājuši veidu, kā izvairīties no demences. Jāsāk piekopt jau agrā bērnībā

Saskaņā ar jaunu plaša mēroga pētījumu, veselīgs uzturs no bērnības līdz pusmūžam var palīdzēt uzturēt labu smadzeņu darbību līdz vecumdienām, samazinot demences risku.

Līdz šim pētījumi par demenci bija koncentrējušies uz cilvēku ēšanas paradumiem viņu 60 un 70 gados, taču jaunākais pētījums ir pirmais, kas seko uzturam un kognitīvajām spējām visu cilvēka mūžu, norāda Tufsa Universitātes zinātnieki.

Ir zināms, ka cilvēku kognitīvās spējas uzlabojas līdz pusmūžam un var sākt pasliktināties pēc 65 gadu vecuma.

Tomēr jaunie atklājumi liecina, ka, piekopjot veselīgu uzturu jau no agrīna vecuma, smadzeņu veselība ievērojami uzlabojas, samazinot stresu šūnās un uzlabojot asinsriti smadzenēs.

Tas ietver diētu, kas bagāta ar pilnvērtīgiem vai mazāk pārstrādātiem augu izcelsmes produktiem, piemēram, zaļajiem lapu dārzeņiem, pupiņām, veseliem augļiem un pilngraudiem.

"Šie sākotnējie atklājumi vispārīgi atbalsta pašreizējos sabiedrības veselības norādījumus, ka ir svarīgi jau agrīnā dzīvē izveidot veselīgus uztura paradumus, lai atbalstītu un uzturētu veselību visa mūža garumā," saka pētījuma līdzautore Kellija Kara.

"Mūsu atklājumi arī sniedz jaunus pierādījumus, kas liecina, ka uzlabojumi uztura paradumos no bērnības līdz pusmūžam var ietekmēt kognitīvo sniegumu un palīdzēt mazināt kognitīvo spēju pasliktināšanos vēlākos gados," viņa apgalvo.

Pētījumā zinātnieki analizēja datus no 3,059 Apvienotās Karalistes pieaugušajiem, kuri bērnībā piedalījās pētījumā ar nosaukumu “Nacionālais veselības un attīstības pētījums”.

Dalībnieki sniedza būtiskus veselības datus par uztura uzņemšanu, kognitīvo sniegumu un citu informāciju, izmantojot aptaujas un testus, kas tika veikti aptuveni 75 gadus.

Zinātnieki atklāja, ka uztura kvalitāte bija cieši saistīta ar kognitīvo spēju tendencēm.

Minot piemēru, viņi teica, ka tikai aptuveni 8 procentiem dalībnieku ar zemas kvalitātes diētām bija tā saucamā “augsta kognitīvā spēja”, un aptuveni 7 procentiem cilvēku ar augstas kvalitātes diētām bija “zema kognitīvā spēja” salīdzinājumā ar viņu vienaudžiem.

Piemēram, dalībniekiem “augstākajā kognitīvajā grupā” bija daudz augstāks atmiņas saglabāšanas un informācijas apstrādes ātrums, salīdzinot ar tiem, kas bija “zemākajā kognitīvajā grupā”, norādīts pētījumā.

Aptuveni viens no četriem dalībniekiem “zemākajā kognitīvajā grupā” šajā laika posmā izrādīja demences pazīmes, savukārt nevienam no dalībniekiem “augstākajā kognitīvajā grupā” nebija demences pazīmju.

Pat nelielas atšķirības uztura kvalitātē bērnībā, šķiet, noteica vēlākā dzīves uztura virzību – gan uz labāku, gan sliktāku pusi, saka zinātnieki.

Viņi pieļauj, ka diētas ietekme laika gaitā varētu būt saistīta ar to, kā kognitīvās spējas mainās laika gaitā, tomēr pētnieki uzskata, ka būs nepieciešami vēl turpmāki pētījumi, kas attiektos uz daudzveidīgākām populācijas grupām.

Avots: independent.co.uk