To nedrīkst dot bērniem jau no ieņemšanas brīža: nosaukts viskaitīgākais produkts

Zināms, ka maziem bērniem nevajadzētu dot cukuru, tomēr analīzes liecina, ka viņi jau no agrīna vecuma ir pazīstami ar šo produktu: tas ir gan mātes pienā, gan piena maisījumos un pat bērnu pārtikā. Turklāt cukurs nokļūst bērna organismā vēl tad, kad viņš ir mammas puncī – caur viņas uzturu. Vecāki bērni ēd saldinātus produktus un dzer saldus dzērienus gandrīz katru dienu.

Kā pārmērīga cukura lietošana tik agrā vecumā var ietekmēt cilvēka veselību nākotnē? Lai to noskaidrotu, Dienvidkalifornijas Universitātes pētnieki izmantoja dabisku eksperimentu, kas tika veikts pēc Otrā pasaules kara Lielbritānijā. 1953. gadā tika atcelts desmit gadus ilgais cukura un saldumu aizliegums.

Šī ierobežojuma laikā pieaugušie nedēļā saņēma aptuveni 220 gramus cukura un reizi četrās nedēļās apmēram 340 gramus saldumu. 

Šī patēriņa norma ir līdzvērtīga mūsdienu Lielbritānijas uztura rekomendācijām, tostarp grūtniecēm un pirmsskolas vecuma bērniem.

Kad normas tika atceltas, cukura patēriņš gandrīz vienas nakts laikā dubultojās!

“Vidējā pieaugušā cilvēka cukura patēriņš strauji pieauga no 41 grama dienā 1953. gadā līdz aptuveni 80 gramiem 1954. gadā, un šis augstais līmenis saglabājās vairākus gadus,” pauž zinātnieki rakstā, kas publicēts žurnālā Science. “Citi pētījumi liecina, ka bērnu cukura patēriņš vairāk nekā dubultojās. Tas būtiski pasliktināja zobu veselību.”

Pētnieki atsevišķi analizēja datus par cilvēku veselību, kuri tajā laikā bija pavisam mazi vai vēl nebija piedzimuši. Izrādījās, ka vissvarīgākās ir pirmās 1000 dienas kopš ieņemšanas brīža, proti, grūtniecības periods un laiks līdz apmēram 1 gada un 8 mēnešu vecumam. Ja šajā periodā ierobežo cukuru, tad 50–60 gadu vecumā diabēta un hipertensijas attīstības risks samazinās aptuveni par 35% un 20% attiecīgi. Turklāt, ja šīs slimības tomēr attīstās, tās parādās 2–4 gadus vēlāk nekā tiem, kuriem cukura patēriņš netiek ierobežots.