Vecāku darbības, kas bērnam veicina un kas kavē apzinātu ēšanu

“Apzināta ēšana ir ļoti svarīga prasme gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tā palīdz veidot veselīgas attiecības ar uzturu visa mūža garumā, un tai ir jāsākas jau agrā bērnībā,” saka sertificēta uztura speciāliste, "Rimi Bērniem" eksperte Olga Ļubina.
Apzinātās ēšanas principi palīdz bērnam attīstīt cieņu pret savu ķermeni.

FOTO: Shutterstock.com

Apzinātās ēšanas principi palīdz bērnam attīstīt cieņu pret savu ķermeni.

“Apzinātā ēšana ir koncentrēšanās uz ēdiena garšu, smaržu, tekstūru un izskatu, 

kā arī sajūtu apzināšanos – kad jūtamies paēduši un kad patiesi esam izsalkuši. Apzinātās ēšanas principi palīdz bērnam attīstīt cieņu pret savu ķermeni, kā arī pret uzturu, veicinot sabalansētu un veselīgu dzīvesveidu,” skaidro “Rimi Bērniem” eksperte Olga Ļubina. “Taču bieži vien ikdienas steigā cilvēki aizmirst pievērst uzmanību tam, ko, cik daudz un kā tiek ēsts, proti, ieviest apzinātas ēšanas pamatprincipus savā dzīvē.”

 

Vecāku darbības, kas bērnam kavē apzinātu ēšanu 

Reklāma
Reklāma

 “Viena no biežākajām kļūdām, ko vecāki pieļauj bērna ēdināšanā, – spiest apēst pilnu porciju. Tādas frāzes kā “vienu karoti par mammu, vienu par tēti un vēl vienu par omīti” vai arī “no galda neiesi, kamēr neapēdīsi visu” bērnam māca ignorēt savu sāta sajūtu,” uzsver eksperte. Vēl viena bieža vecāku kļūda ir ļaut bērnam ēst, skatoties ekrānierīcē. “Kad bērns ēšanas laikā skatās ekrānā, viņš fokusējas uz tur redzamajiem notikumiem, nevis uz šķīvi. Tas mazina spēju saprast, kas un cik daudz ir apēsts, rezultātā palielinās pārēšanās risks,” skaidro Olga Ļubina, piebilstot, ka maltītes ir jāietur pie galda un bez ekrāniem ne vien bērniem, bet arī pieaugušajiem.

 

Vecāku darbības, kas bērnam māca un veicina apzinātu ēšanu 

  • Atceries: vecāki nosaka, ko bērns ēd, bet bērns kontrolē, cik daudz viņš apēd. Ir svarīgi ļaut bērnam ieklausīties savā ķermenī un pašam saprast, kad viņš ir paēdis.  
  • Nosaki optimālu ēdienreizes ilgumu. Vidēji maltītei vajadzētu ilgt aptuveni 20 minūtes. Ātra ēšana var izraisīt nepietiekamu ēdiena sakošļāšanu un gremošanas problēmas, savukārt pārāk lēna ēšana var liecināt par uzmanības trūkumu.  
  • Ēdienreizes laikā izslēdz ekrānierīces! Lai arī tas var būt izaicinājums, mēģiniet ieviest šo noteikumu visai ģimenei. Noteikumiem ir jāattiecas ne tikai uz bērniem, bet arī uz vecākiem, kuriem maltītes laikā ir jābūt klātesošiem un jābūt pozitīvajam piemēram.  
  • Ievies ikdienas tradīciju – viena ēdienreize ģimenei kopā. Šajā laikā varat pārrunāt dienas notikumus un kopīgi baudīt maltīti bez planšetēm, telefoniem un fonā skanoša televizora. Šāda tradīcija veido ciešākas ģimenes attiecības un māca bērnam koncentrēties uz ēdienu. 
  • Iesaisti bērnu ēdiena gatavošanā. Bērniem bieži vien patīk piedalīties ēdiena gatavošanas procesā. Ļauj palīdzēt izvēlēties produktus, sagriezt dārzeņus vai samaisīt mīklu. Jā, bērnu iesaiste gatavošanā no vecākiem prasa pacietību un uzmanību, taču rezultāti neizpaliks, piemēram, veidos bērna prasmes gatavot patstāvīgi. Turklāt, kad bērns ir iesaistīts, viņam ir lielāka vēlme pagatavoto ēdienu nogaršot!
  • Esi pacietīgs un saprotošs. Veselīgu ēšanas paradumu veidošana nav ātrs process. Ievies pārmaiņas pakāpeniski un tad, kad jūti – tev kā vecākam šobrīd tam ir iekšēji resursi.

Saistītie raksti