Tad kas ir labāk – apēst kārtīgu gaļas gabalu vai tofu? Veģetāriešu un gaļēdāju plusi un mīnusi

Veģetārisma plusi un mīnusi

Plusi:

Samazināts sirds un asinsvadu slimību risks – Pētījumi liecina, ka veģetārieši, salīdzinot ar gaļēdājiem, biežāk uztur veselīgāku asinsspiedienu un holesterīna līmeni, kas mazina sirds slimību risku.

Mazāks aptaukošanās risks – Augu valsts diēta bieži vien ir ar zemāku kaloriju un piesātināto tauku saturu, kas var palīdzēt saglabāt veselīgu svaru.

Labāka zarnu veselība – Augu šķiedrvielas veicina labvēlīgo baktēriju augšanu zarnās, uzlabojot gremošanu un mazinot vēža risku.

Samazināts hronisko slimību risks – Veģetārs uzturs ir saistīts ar mazāku 2. tipa diabēta, hipertensijas un noteiktu vēža veidu attīstības risku.

Mīnusi:

B12 vitamīna deficīts – B12 vitamīns, kas ir būtisks nervu sistēmai un sarkano asins šūnu veidošanai, atrodams gandrīz tikai dzīvnieku izcelsmes produktos. Tāpēc veģetāriešiem bieži vien nepieciešams lietot uztura bagātinātājus.

Mazāks olbaltumvielu daudzums – Lai gan pākšaugi, rieksti un sēklas nodrošina olbaltumvielas, to kvalitāte un aminoskābju sastāvs atšķiras no dzīvnieku olbaltumvielām.

Dzelzs un cinka deficīts – Augu valsts dzelzs uzsūcas sliktāk nekā dzīvnieku izcelsmes dzelzs, kas var palielināt anēmijas risku.

Augstāks ogļhidrātu patēriņš – Daži veģetārie uzturi var saturēt daudz pārstrādātu produktu un ogļhidrātus, kas var veicināt svara pieaugumu un cukura līmeņa svārstības.

Gaļēdāju diētas plusi un mīnusi

Plusi:

Augstas kvalitātes olbaltumvielas – Dzīvnieku izcelsmes produkti satur visas neaizvietojamās aminoskābes un veicina muskuļu masas saglabāšanu.

B12 un dzelzs pieejamība – Gaļas produkti nodrošina viegli uzsūcamu B12 vitamīnu un hemoglobīnam nepieciešamo dzelzi.

Sātīgums un stabils cukura līmenis – Proteīni un tauki no gaļas veicina ilgstošu sāta sajūtu un mazina straujas cukura līmeņa svārstības.

Mazāks uztura plānošanas sarežģījums – Gaļēdāju diētā nav nepieciešams tik rūpīgi kombinēt produktus, lai iegūtu visas uzturvielas.

Mīnusi:

Paaugstināts sirds slimību risks – Pārmērīgs piesātināto tauku un sarkanās gaļas patēriņš ir saistīts ar augstāku holesterīna līmeni un sirds slimībām.

Lielāks vēža risks – Pētījumi rāda, ka pārstrādātu gaļas produktu (desas, bekons u.c.) patēriņš var palielināt kolorektālā vēža risku.

Iekaisumu veicinoši efekti – Pārāk daudz sarkanās gaļas un trekno produktu var veicināt iekaisumus organismā.

Iespējama svara pieaugšana – Gaļa bieži vien ir bagāta ar kalorijām un var veicināt aptaukošanos, ja uzturā ir pārāk daudz taukainu produktu.

Ko saka zinātnieki un ārsti?

Pētījumi liecina, ka abi uztura veidi var būt veselīgi, ja tiek ievērota līdzsvarota pieeja. Piemēram, veģetārs uzturs ar pareizu plānošanu var nodrošināt visas nepieciešamās uzturvielas un mazināt hronisko slimību risku. Tajā pašā laikā labi sabalansēts gaļēdāju uzturs, kas ietver liesu gaļu, zivis un daudz dārzeņu, var būt tikpat veselīgs.

Ārsti uzsver, ka galvenais ir izvairīties no pārstrādātas pārtikas un izvēlēties kvalitatīvus produktus neatkarīgi no diētas veida. Piemēram, Vidusjūras diēta, kas iekļauj daudz augu valsts produktu, zivis un nelielu gaļas daudzumu, tiek uzskatīta par vienu no veselīgākajām diētām pasaulē.

Nav viennozīmīgas atbildes uz jautājumu, vai veģetārisms ir veselīgāks par gaļēdāju uzturu. Abi uztura veidi var būt veselīgi vai neveselīgi atkarībā no produktu kvalitātes un daudzveidības. Galvenais ir sekot līdzi uzturvielām, iekļaut daudz svaigu dārzeņu, pākšaugu un veselīgu tauku neatkarīgi no tā, vai esi veģetārietis vai gaļēdājs.