Eksperti norāda uz potenciālām briesmām, ko var nodarīt miega pētīšana ar viedierīcēm

Miega monitorēšana ar viedierīcēm kļūst arvien populārāka, taču speciālisti brīdina – pārmērīga pieķeršanās šiem datiem var kaitēt veselībai.
Pārlieka uzticēšanās šo ierīču sniegtajiem datiem var radīt pretēju efektu, izraisot trauksmi un pat bezmiegu.

FOTO: Unsplash.com

Pārlieka uzticēšanās šo ierīču sniegtajiem datiem var radīt pretēju efektu, izraisot trauksmi un pat bezmiegu.

Pārlieka uzticēšanās šo ierīču sniegtajiem datiem var radīt pretēju efektu, izraisot trauksmi un pat bezmiegu.

 

Kā vēsta CNN, šādai uzvedībai dots pat īpašs nosaukums – ortosomija, un to pirmoreiz aprakstīja klīniskā psiholoģe Kellija Barona no Jūtas Universitātes. Termins apzīmē apsēstību ar “pareizu” miegu, ko cilvēki cenšas panākt, balstoties uz savas viedierīces datiem, pat ja tie ir neprecīzi.

 

Barona uzsver – ortosomija nav oficiāli atzīta medicīniska diagnoze, tomēr šī parādība kļūst arvien izplatītāka. “Esmu redzējusi gadījumus, kad pacienti lieto spēcīgas miega zāles tikai tāpēc, ka viņu ierīce rāda sliktu miegu, lai gan laboratorijā redzam, ka viss ir kārtībā,” CNN stāsta psiholoģe.

 

Viens no spilgtākajiem piemēriem – kāda 27 gadus veca sieviete, kura, neraugoties uz miega izmeklējuma rezultātiem, atteicās ticēt, ka viņa guļ normāli, jo viņas viedierīce uzrādīja pretējo. Citos gadījumos pacienti pat pierunājuši ārstus izrakstīt viņiem antipsihotiskas zāles, balstoties uz kļūdainiem ierīču datiem.

 

Reklāma
Reklāma

Lai gan modernākie miega izsekotāji izmanto vairākus sensorus – piemēram, sirdsdarbības un kustību datus –, tie joprojām nevar aizstāt profesionālu miega laboratoriju, kur tiek mērīti smadzeņu viļņi.

 

Speciālisti iesaka izmantot viedierīces kā rīku dzīvesveida korekcijai – lai novērotu, kā uz miegu ietekmē, piemēram, vēlas vakariņas vai alkohola lietošana. Tomēr, ja ierīces dati rada nemieru, eksperti aicina uz laiku pārtraukt tās lietot. “Ja cilvēks pēc datu pārskatīšanas jūtas nomākts vai satraukts, iespējams, ierīce dara vairāk ļauna nekā laba,” skaidro miega speciāliste Dženifera Munda no Jūtas Universitātes.

 

Arī miega pētniece Dr. Anna Krīgere no Vailas Kornela Medicīnas koledžas CNN norāda: “Miegs ir sarežģīts process, kuru kontrolē dažādi ķīmiskie savienojumi smadzenēs. Mēs vēl daudz ko nezinām. Tāpēc cilvēkiem nevajadzētu pārāk pieķerties konkrētiem miega skaitļiem.”

 

Eksperti aicina koncentrēties uz miega higiēnas pamatprincipiem – iet gulēt un mosties vienā laikā, izvairīties no ekrāniem pirms gulētiešanas, kā arī radīt mierīgu, klusuma un tumsas pilnu vidi kvalitatīvam miegam.

Saistītie raksti