Dzeram katru dienu, bet kura tad ir labāka – šķīstošā vai maltā kafija?

Kā tad gatavo malto, bet kā - šķīstošo kafiju?

Maltā kafija tiek gatavota no grauzdētām un samaltām kafijas pupiņām, kuras tiek aplietas ar karstu ūdeni, izmantojot dažādas metodes – filtrēšanu, espresso pagatavošanu, franču presi utt.

Šķīstošā kafija, savukārt, ir rūpnieciski apstrādāts produkts. Tā tiek pagatavota, ekstrahējot kafijas šķīdumu no pupiņām, pēc tam iztvaicējot ūdeni, atstājot koncentrētu pulveri vai granulas, kuras tikai jāuzlej ar karstu ūdeni.

Ko saka zinātne?

• 1. Antioksidantu saturs – vairāk maltajā kafijā
  Pētījumi žurnālā ""Journal of Agricultural and Food Chemistry " apliecina, ka maltā kafija satur būtiski vairāk polifenolu un hlorogēnskābes – spēcīgu antioksidantu, kas samazina iekaisumu un oksidatīvo stresu organismā.
•  2. Akrilamīds – vairāk šķīstošajā kafijā
  Pētījums, kas publicēts “European Food Research and Technology”, norāda, ka šķīstošajā kafijā vidēji ir lielāks akrilamīda saturs nekā maltajā. Šo vielu, kas veidojas grauzdēšanas laikā, Pasaules Veselības organizācija (PVO) klasificē kā potenciāli kancerogēnu.
• 3. Kofeīns – vairāk maltajā kafijā
  Pēc ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA) datiem, maltās kafijas tasē var būt no 95 līdz 200 mg kofeīna, kamēr šķīstošajā – ap 60–80 mg. Tas nozīmē, ka maltā kafija sniedz spēcīgāku stimulējošu efektu, bet var nebūt piemērota cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu vai jutību pret kofeīnu.
• 4. Pievienotās vielas – šķīstošajā biežāk sastopamas
  Īpaši tā sauktās "3 vienā" šķīstošās kafijas satur pievienotu cukuru, krējumvielas, aromatizētājus. Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija aicina izvēlēties produktus bez liekām piedevām, īpaši cilvēkiem ar cukura diabētu vai lieko svaru.

PVO: kafija var būt pat veselīga! 

PVO uzskata, ka kafija ir droša lielākajai daļai cilvēku, ja to lieto mērenībā. PVO norāda, ka kafija var pat būt veselīga, un pētījumi liecina, ka tai ir daudzas potenciāli labvēlīgas ietekmes uz veselību, piemēram:

• Samazina sirds un asinsvadu slimību risku: daži pētījumi norāda, ka mērena kafijas lietošana var palīdzēt samazināt sirds slimību un insulta risku.
• Samazina 2. tipa diabēta risku: saskaņā ar PVO pētījumiem kafija satur bioaktīvās vielas, kas var uzlabot insulīna jutību, tādējādi palīdzot samazināt 2. tipa diabēta risku.
• Cīnās ar depresiju: kafija var palīdzēt uzlabot garastāvokli, pateicoties tās stimulējošajam efektam un ietekmei uz smadzeņu ķīmiju.

Tomēr PVO brīdina, ka pārmērīga kafijas lietošana var radīt riskus. Pārmērīga kofeīna uzņemšana (vairāk nekā 400 mg dienā, kas atbilst aptuveni 3-4 tasītēm kafijas) var izraisīt miega traucējumus, nervozitāti un paaugstinātu asinsspiedienu.

PVO arī norāda, ka kafija ir viena no galvenajām antioksidantu avotiem daudzās pasaules valstīs, kas var palīdzēt aizsargāt ķermeni no oksidatīvā stresa un novecošanās procesa.

PVO norāda, ka kafija ir veselīga, ja to lieto mērenībā. Maltā kafija ir labāka izvēle, jo tajā ir vairāk antioksidantu un mazāk kaitīgu vielu, salīdzinot ar šķīstošo. Tā var palīdzēt samazināt noteiktu slimību risku un uzlabot garastāvokli, tomēr pārmērība var radīt nevēlamas sekas.