Cik daudz tad ir par daudz? Olas bērnu uzturā – kas jāzina vecākiem

Olas ir bagātas ar olbaltumvielām, D vitamīnu, B12 vitamīnu, dzelzi, fosforu un omega-3 taukskābēm. Tās ir labs ēdiens bērniem, jo palīdz veidot muskuļu audus, stiprina kaulus un attīsta smadzeņu darbību. Tomēr vecāki bieži vien uztraucas par to, cik daudz olas bērns var apēst bez kaitējuma veselībai. Šajā rakstā apskatīsim, cik daudz olas ir droši ēst bērniem dažādos vecuma posmos, balstoties uz ārstu teikto un zinātniskiem pētījumiem.

Cik daudz kādā vecumā? 

• Zīdaiņi (0-1 gads)
  Zīdaiņiem pirmajos sešos dzīves mēnešos galvenais pārtikas avots ir mātes piens vai mākslīgais piena maisījums. Olas var tikt piedāvātas kā papildus pārtika apmēram 6 mēnešu vecumā. Tomēr, ieviešot olas, ir svarīgi uzmanīties no pārtikas alerģijām. Sākumā vajadzētu piedāvāt tikai nelielu olu daudzumu (pusi dzeltenuma vai pilnu olu) un vērot bērna reakciju.
• Mazi bērni (1-3 gadi)
  Šajā vecumā bērni bieži ēd olu, jo tās ir viegli sagremojamas un satur būtiskas uzturvielas. Parasti 1 līdz 3 gadus veciem bērniem var piedāvāt līdz vienai pilnai olai dienā. Tas nodrošinās nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu, kas ir svarīgs bērna izaugsmei.
• Pirmsskolas vecuma bērni (3-6 gadi)
  Pirmsskolas vecuma bērni var ēst līdz pat divām olām dienā, ja tās tiek iekļautas dažādās ēdienreizēs, piemēram, brokastīs vai uzkodas veidā. Pētījumi rāda, ka olas nepaaugstina holesterīna līmeni veselīgiem bērniem, tāpēc tās var būt drošas daļas no sabalansēta uztura.
• Skolas vecuma bērni (6-12 gadi)
  Skolas vecuma bērni var droši ēst 1 līdz 2 olas dienā. Viņiem ir lielāka nepieciešamība pēc olbaltumvielām, jo viņi ir fiziski aktīvāki un viņu ķermeņi turpina augt. Olas ir lielisks olbaltumvielu avots, kas palīdz uzturēt muskuļu masu un nodrošina enerģiju.
• Pusaudži (12-18 gadi)
  Pusaudži var ēst līdz pat 3 olām dienā, īpaši, ja viņiem ir palielināta fiziskā aktivitāte. Pētījumi rāda, ka olas var būt noderīgas arī pusaudžu uzturā, lai atbalstītu kaulu veselību un smadzeņu attīstību. Tomēr jāņem vērā, ka uztura daudzveidība ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas.

Strīdīgais uzskats: olas un holesterīns

Kopš 1980. gadiem pastāv uzskats, ka olas var paaugstināt holesterīna līmeni asinīs, taču jaunākie pētījumi to apstrīd. Saskaņā ar pirms pāris gadiem veiktu pētījumu, kas tika publicēts žurnālā “The American Journal of Clinical Nutrition”, olas patēriņš nav tieši saistīts ar sirds slimību attīstību veseliem cilvēkiem. Olas var pat būt noderīgas, lai samazinātu holesterīna līmeni, jo tās satur arī lipoproteīnus, kas palīdz regulēt tauku vielmaiņu.

Dažiem bērniem olas var izraisīt alerģiskas reakcijas, īpaši, ja tās tiek ieviestas pārāk agrā vecumā, tāpēc ir svarīgi tās ieviest pakāpeniski, sākot ar nelieliem daudzumiem, un uzraudzīt bērna reakciju.