Ceļojums ar bērniem uz siltajām zemēm

Vismaz ar vārdiem „lielisks pasākums” ceļojumu kopā ar bērniem ir novērtējusi mūsu ģimene, kas Krētā atpūtās oktobrī — laikā, kad aktīvā tūrisma sezona siltajās zemēs ir beigusies, tāpēc cilvēku maz, bet aizvien ir ļoti silts — no +27 līdz +30 grādiem pēc Celsija. Ceļotāju pulkā bijām: es, mans vīrs Kristaps, dēls Klāvs (drīz paliks četri gadi) un meitiņa Lība (tobrīd nepilni septiņi mēneši).

Uz Grieķijas salu Krētu devāmies, izmantojot tūrisma firmas pakalpojumu, un pieļauju iespēju, ka šāds ceļojuma veids ģimenei ar mazajiem ir visvieglākais un visērtākais, jo Novatours par saviem klientiem parūpējas — tev atliek vien iegādāties biļeti. Piemēram, Krētā ieradāmies vakarā, kad bija jau satumsis. Lidostā mūs sagaidīja Novatours pārstāve, tikām iesēdināti autobusā un aizvizināti līdz pat viesnīcas durvīm (brauciens ilga aptuveni pusstundu, izvēloties viesnīcu, lūkojām, lai tā nav pārlieku tālu no lidostas). Ceļojumu aģentūras meitene atstāja savas koordinātas, aicinot zvanīt, ja ir kādi jautājumi, neskaidrības.

CEĻOJUMA BILŽU GALRIJA

13 FOTO

Krēta

+ 9

Skatīt visus

Lidojums

Dēlam Klāvam lidojums bija liels piedzīvojums, vēlāk, pēc ierašanās mājās (tas notika naktī), viņš mantu kastē steidza meklēt savu lidmašīnu, lai parādītu, kur mēs sēdējām un kurās vietās atradās glābšanas izejas...

Lidojums Rīga–Krēta ilgst apmēram trīsarpus stundas, bez pārsēšanās. Turpceļš mums sakrita ar bērnu diendusiņas laiku, tāpēc mazā Lība iemiga pirmās pusstundas laikā pēc lidmašīnas pacelšanās, savukārt Klāvs uzreiz pēc tam, kad bija noskaidrojis visus „kas” un „kāpēc” par avārijas instrukcijas zīmējumiem („Mammu, kas ir šeit?” — „Parādīts, kas jādara, ja lidmašīna iekrīt jūrā.” — „Un kas šeit?” — „Ko darīt, ja vairs nav ko elpot.” Utt.).

Turpceļā neviens bērns pat neiečinkstējās — ne vien mūsējie, bet arī citi, lai gan mūsu lidmašīnā bija vismaz 10 mazie vecumā līdz pieciem gadiem! Atpakaļceļā vismazākajiem pasažieriem klājās mazliet grūtāk, jo lidojums bija vakarā un izlidošana aizkavējās par stundu — nogurums darīja savu. Tomēr drīz vien visi bērni iemiga, un bija jāmostas vien, lai izsteberētu +2 grādu aukstumā (izlidošanas dienā Krētā bija vismaz +30 pēc Celsija!).

Izklaides kopā ar bērniem

Mūsu laikos tūrisma aģentūru piedāvājumi ir veidoti tā, lai maksimāli apmierinātu ceļotāju vēlmes, un īpaši ir domāts par ģimenēm ar maziem bērniem. Teorētiski ceļojumu var pavadīt, iztērējot vien tik naudas, cik maksā ceļojuma biļetes, vienīgi jālūko, lai, izvēloties viesnīcu, būtu norādīts, ka cenā viss ir iekļauts. Proti, ne vien brokastis un vakariņas, bet arī pusdienas. Mums tika nodrošināts:

•     Ēšana. Visas ēdienreizes zviedru galda stilā, ēdienkarte ļoti daudzveidīga (bez maksas pat alkoholiskie dzērieni). Brokastu, pusdienu un vakariņu starplaikos darbojās vairāki bāri, kur bez maksas pieejami dzērieni, saldējums un uzkodas.

•     Izklaide. Katru dienu tika organizētas aktivitātes gan pieaugušiem (ūdens aerobika, ūdens polo u. tml.), gan bērniem — katru vakaru Mini disco.

•     Bērnu rotaļu laukums. Kompleksā ietilpa bērnu istaba, kur var zīmēt, līmēt, skatīties multfilmas, pat nosnausties gultiņā; āra rotaļu laukums; speciāls bērnu baseins.   

Pāris nedēļas pirms ceļojuma biju sākusi piebarot mazulīti, taču līdzi nekādu burciņēdienu neņēmām — mazajam ēdienu piemeklēju no tā, kas bija viesnīcu restorānos/bāros. Lībai ļo-oti iegaršojās melones! Devām melones gabaliņu rociņās, un mazajai smaids līdz ausīm.

Ekskursijas

Nedēļu uzturēties tikai viesnīcas teritorijā — tas, man šķiet, ir par garlaicīgu katram. Tāpēc rīkojām sev aktivitātes. No tūrisma aģentūras piedāvātajām ekskursijām atteicāmies — šaubījāmies, vai kas tāds būs piemērots mūsu mazulītei, piemēram, ekskursija džipā. Tāpēc nolēmām salu apskatīt, izīrējot auto, un to mums saorganizēja Novatours pārstāve, kura mūs apkalpoja. Pēc mūsu lūguma automašīnā bija autokrēsliņi, atbilstīgi bērnu vecumiem, un auto bija tik liels, lai varētu paņemt līdzi bērnu ratiņus. Maksa — 50 eiro par dienu + degviela, taču iedotais auto izrādījās ļoti ekonomisks, un par degvielu samaksājām nedaudz pāri 10 eiro.

Izbraukājāmies, kur vien acis rāda, piestājot nelielos miestiņos ieturēt maltīti, izstaipīt kājas, ieelpot spirdzinošo kalnu gaisu un patīksmināties par plašajiem olīvu un vīnogu dārziem, kas pušķo katru ceļa līkumu. Protams, apmeklējām arī Eiropas civilizācijas šūpuli — Knēsas pili.

Citu dienu ar taksometru aizlaidām uz Hersonisas centru (tipiska tūristu pilsētiņa, kurā bijām apmetušies; no viesnīcas ar maziem bērniem ceļš kājām līdz centram bija pārāk tāls, turklāt — karsts). Un vēl citu dienu — uz Krētas galvaspilsētu Hērakleju. Vienīgā bēda, kas rada galvassāpēs māmiņām, — gan taksometri, gan citi auto tur brauc kā vājprātīgi! Kad ieraudzīju takša spidometra stabiņu uzslīdam uz 135 km/h, es pamiru...

Bērnu dievināšana

Jau sen biju dzirdējusi stāstus par to, cik siltajās zemēs visi draudzīgi, runātīgi, pat uzbāzīgi un cik ļoti viņi dievina bērnus. Grieķus par uzbāzīgiem es nenosauktu — viņi ir vienkārši draudzīgi, taču bērnus viņi tik tiešām dievina! Tik patiesa un sirsnīga bija viņu attieksme pret mūsu bērniem, jo īpaši pret mazo meitu Lību! „Uķi-ķuķi” viņai veltīja ne vien sievietes, bet arī vīrieši. Kad pirmajā vakarā ieradāmies viesnīcas restorānā uz vakariņām, pretimnākošajai viesmīlei smaids izstiepās plats jo plats, viņa lūdza atļauju paturēt manu Lību un priecīga sauca citiem viesmīļiem, lai palūko, kāds viņai mazulis. Kāda cita viesmīle Lību itin bieži uzrunāja kādā grieķu mīļvārdiņā — Zuzuni (tulkojumā — mīlulīte, saldumiņš; šādi vīrs varot mīļi dēvēt arī sievu). Rezultātā mūsu meita ir ieguvusi iesauku — Zuzuna. :)

Kas izpaliek, ja ceļo ar bērniem 

•     Sauļošanās. Protams, mēs atgriezāmies ar manāmu iedegumu, tomēr tas nestāvēja klāt tai bronzas nokrāsai, kas rotāja atpūtniekus bez zīdaiņiem.

•     Nakts pasākumi. Ja nemaldos, tad par atsevišķu samaksu pāris reižu viesnīcas restorānā notika deju vakari ar dzīvo mūziku. Protams, dejas notiek arī pilsētā.

•     Un izpaliek ilgas pēc saviem mazajiem. Man šķiet, ja šajā viesnīcā mēs būtu ieradušies bez savām atvasēm, es būtu panikā — bērniem tur ir paradīze, un savus esam atstājuši mājās?!  

Inga Akmentiņa-Smildziņa

, māmiņa un mammam.lv/tetiem.lv mārketinga direktore

P.S. Dažas dienas pēc ceļojuma dēls Klāvs man paziņoja: „Mammu, es jau gribu atpakaļ uz Grieķiju; tur bija tik silti!”