Vai viegli būt labam?

„Mana mamma galvenokārt ir labs cilvēks. Visās šīs vārda nozīmēs. Ja sākumā liekas, ka tas nav nekas īpašs, tad padomājiet, cik grūti būt labam! Bet mammīte ir,” kāda pusaugu meitene Daina tā raksta par savu mammu.

Mammamuntetiem.lv raksts

21.07.2010 06:40

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Meita Daina un mamma Aira Kosītes. Foto: Latvijas Avīze

Vasaras sākumā es kā žūrijas locekle piedalījos Latvijas Avīzes sirsnīgajā konkursā Sieviete Latvijai 2010, kas tika organizēts jau 13. gadu. Lasīju kaudzēm vēstuļu (kopumā 180) — pieteikumus varēja iesūtīt ikviens par ikvienu sev zināmu cilvēku, kurš, viņuprāt, ir pelnījis saņemt balvu kādā no trim nominācijām: Par nesavtīgu darbu sabiedrības labā, Par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai un Par ģimenes stiprināšanu. Meitene Daina Kosīte savu mammu Airu bija pieteikusi pēdējā no tām un saņēma mammam.lv/tetiem.lv pārsteiguma balvas.

Cik grūti ir būt labam? Uzdevu sev šo jautājumu.
Un vai es esmu tik laba, lai kādreiz mana meita par mani uzrakstītu tik skaistu vēstuli? Kauču tikai savās domās, ne konkursa pieteikumā.

Uzrakstīšu dažus citātus no Dainas vēstules:
- Viņa nav parasta sieviete, bet dzelzs. Neskatoties uz pieredzētajām grūtībām, viņa no jauna ir uzcēlusi mūsu ugunsgrēkā cietušo māju un iemācījusies visus „vīriešu” darbus.

- Viņa ir mans sievietes ideāls.

- Kaut gan viņa mani audzināja viena, jo vienkārši nebija Blaumaņu Kristīnes tipa cilvēks, no mammītes esmu saņēmusi siltāko mīlestību un visu to labāko, ko viņa var dot.

- Lai gan naudiņas mums nekad nav bijis daudz, mamma pierādīja sev un visiem līdzcilvēkiem, ka arī ar „parastas medmāsas” algu un milzīgu apņēmību ir iespējams atjaunot nodegušo māju (nodega gandrīz līdz pamatiem!) un atgriezties tajā.

- Viņa tik tiešām ir no darītājām, nevis runātājām.

- Es apbrīnoju viņas mieru situācijās, kad esmu kaut ko savārījusi. Viņai ir svarīga atklātība.

...