Helovīns nav latviešu svētki! Bet mēs grebsim ķirbīti:-)
Jā, tiešām nav, – ko tur piebilst. Taču es jau pirms vairākiem gadiem esmu noformulējusi sev viedokli – kāpēc mūsu ģimene pret šiem svētkiem izturas pozitīvi – bērniem patīk Helovīnu svētkiem raksturīgās izdarības! Ķirbju grebšana, pārģērbšanās un spoku stāsti!
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Šos ķirbīti un patisonu izgreba mans dēls ar draugu. Mums ļoti patīk.
Nevarētu teikt, ka mana ģimene īpaši svin Helovīnus, bet mēs grebjam ķirbīšus (attēlā), izmantojam tos par skaistiem svečturiem, vecākais dēls ar draugiem pārģērbjas un iet ciemos pie kaimiņiem, dziedot un vaicājot pēc konfektēm un vēl viņam ļoti patīk
Lasītākais
spoku stāsti
un biedēšana. Man arī pusaudžu gados patika! Vārdu sakot, mēs atbilstoši svētku tradīcijai esam aizguvuši dažus elementus – ķirbju izgrebšanu un pārģērbšanos. Kā jau teicu – bērniem patīk, viņi priecājas un smejas!:-)
... cik cilvēku, kas sašutumā kliedz par Helovīniem un Valentīndienu nesvin Ziemassvētkus 24. decembrī...?
Kristieši pret pagāniem
Un es priecājos, ka mūsu portālā var atrast interesantas idejas, kā izgrebt ķirbīti (skat:
Spocīgais ķirbja kaķis
) vai kā pārģērbties un sakrāsoties.
Bet, bet, mazliet samulsu no
negatīvo komentāru
klāsta pie vakardien izsūtītās
vēstulītes
, kurā bija idejas kā svinēt
Helovīnu svētkus
un
Mārtiņdienu
.
Varēja lasīt gan par to, ka svinot Helovīnus mēs paliekam sevi amerikāņiem zem kurpes, gan, ka tā ir zaimošana, gan arī to, ka mums nevajag citus svētkus, jo jāsvin tikai latviešu svētki... Tas man lika mazliet pasmaidīt, jo nez cik cilvēku, kas sašutumā kliedz par Helovīniem un Valentīndienu nesvin Ziemassvētkus 24. decembrī...? Kristiešu Ziemassvētki, kā zināms, nav latviešu svētki... Latvieši svin Ziemas Saulgriežus 21. decembrī un katru gadu mēs par to rakstām mūsu portālā. Un vai kristieši savukārt nesvin Jāņus, kas ir pagānu svētki?
Par latviešu svētkiem
Portāls mammam.lv/tetiem.lv atbalsta latviešu svētkus: Mārtiņdienu, Saulgriežus, Pelnu dienu un citas, mūsu portālā var atrast latviešu tautasdziesmas, ticējumus, tradīcijas un mīklas. Taču mēs vienlaikus aicinām arī paplašināt savu redzesloku un nenorobežoties pret interesantām tradīcijām, kas pastāv ārpus senlatviešu parašām.
Un tas nenozīmē, ka novārtā tiek atstāta Mārtiņdiena vai kādi citi latvieši svētki, tas taču viens otru neizslēdz!
Nobeigumā mūsu portālā reģistrētā tēta komentārs, kuram pievienojamies:
Normunds Uzulēns:
Visām lietām varam iedot pozitīvu saturu. Svētku nevar būt par daudz – arī šajos varam gūt prieku, attīstīt bērnu iztēli un radošumu - mācīt , ka gaisma vienmēr uzvar tumsu, labais gūst virsroku pār ļauno. Esiet veseli un laimīgi...
Autore:
Sindija Meluškāne
