Bērna vadīta ēšana. Personīgā pieredze un mazliet teorijas
Kad pirms trim gadiem bija laiks sākt piebarot meitu, es meklēju informāciju par bērna vadītu ēšanu. Biju pārliecināta, ka mana bērna raksturs ir tieši tāds, lai viņš pats zinātu, kad un ko ēst.
Grāmatas "Bērna vadīta ēšana: kā piebarošanu padarīt aizraujošu lieliem un maziem" autore, zīdaiņu ēdināšanas speciāliste Džila Replija, sagrauj mītu, ka vienīgais veids, kā sākt mazuļa iepazīšanos ar pieaugušo ēdienu, ir biezenīši un ēdināšana ar karotīti. Bērna patstāvīga ēšana jau no paša piebarošanas sākuma ir veselīgākais un dabiskākais veids bērna sekmīgai attīstībai.
Bērna vadīta ēšana ir metode, kas sagrauj mītu, ka vienīgais veids, kā sākt mazuļa iepazīšanos ar pieaugušo ēdienu, ir biezenīši un ēdināšana ar karotīti.
Mana pieredze bērna vadītā ēšanā
Neraugoties uz to, ka šādas grāmatas, uzsākot sava otrā bērna
piebarošanu, manā rīcībā nebija, paļāvos uz savām un bērna
sajūtām, un mēs piedzīvojām to, ko sauc par bērna vadītu ēšanu. Un,
tagad atskatoties, man jāsecina – savu Lību es nekad neesmu
barojusi ar karoti. Patiešām!
Katru piebarošanas reizi nosēdināju viņu pie sava galdiņa (Lībai
bija pāri pus gadam, un tobrīd viņas pamatēdiens bija mammas piens)
un priekšā liku vārītus dārzeņus – sagrieztus tādos gabaliņos, kas
paņemami rokās. Jāatzīstas, ka doma – citi šādi savu bērnu nebaro
–, man lika paralēli samīcīt dārzeņus bļodiņā, lai brīdi pa brīdim
piedāvātu arī biezeni... Kā Lība izturējās pret manu katru reizi
rūpīgi sagatavoto pļurē? Saknieba ciet muti, lai es ēdu pati: )
Mammas satraukumi
Tiesa, mani piemeklēja vēl visādas šaubu pilnas domas – ak, cik
skumji, ka mēs visbiežāk paļaujamies nevis uz savām sajūtām, bet uz
to, kā dara citi... Piemēram, redzot, ka viņai pastāv izvēles
iespējas, mana meita atteicās ne tikai no dārzeņu biezeņiem, bet
arī no jebkādām putrām. Bet es taču zinu – graudu putriņas ir taču
tik labas! Nē, viņa no tām neēda nevienu – nedz speciālās graudu
putras zīdaiņu piebarošanai (izmēģinājām, šķiet, visu firmu
piedāvājumu), nedz manis vārītās.
Jau no paša sākuma bērns ēd pats, nevis viņam ēdienu ar karoti iebaro kāds cits.
Mani pārsteidza, ka no visiem dārzeņiem Lība ilgstoši izvēlējās
kartupeļus. Burkāns? Ķirbis? Puķkāposts? Nekādā gadījumā. Dodiet
kartupeļus! Mana mātes sirds reizē priecājās (ka meita zina, ko
grib, un ka tiešām ēd pati) un reizē satraucās – kur gan
daudzveidīgais uzturs, un vai gan kartupelis tiešām ir tik
labs?
Un tagad man prieks, ka noriju satraukumu, un paļāvos uz savu
bērnu.
Aizrīšanās?
Jā, aizrīšanās bija vēl viena lieta, kas nelika mieru. Vai tiešām
šāda piebarošana ir pareiza – var taču aizrīties! Lība ik pa laikam
tiešām mazliet aizrijās. Taču jāpiekrīt fizioterapeitei Klaudijai
Hēlai, kas grāmatas atvēršanas svētkos norādīja – zīdaiņi mēdz
aizrīties arī ar mātes pienu. Un tas, ka piebarojumu bērnam piedāvā
viņam satverama lieluma gabaliņos, nenozīmē, ka nu bērns aizrīsies
biežāk, nekā ēdot biezeni.
Šeit vietā piebilst – mammas un tēti, ir vērts reižu reizēm
pārskatīt pirmās palīdzības sniegšanu bērnam aizrīšanās gadījumā.
Un neatkarīgi no tā, kuru piebarojuma veidu izvēlaties!
Izlasi Palīdzība
zīdainim un bērnam aizrijoties
Kā notiek bērna vadīta ēšana (fragments no grāmatas)
- ēdienreizu laikā bērns sēž kopā ar ģimeni un pievienojas ēšanai, kad ir tam gatavs. Vidēji tas notiek 8-9 mēnešu vecumā, kad bērns iemācās sēdēt.
- Bērnam piedāvā gabaliņos sagrieztu dārzeni, bet ne vairāk kā 3 gabaliņus.
- Tiklīdz bērns izrāda interesi par ēdienu, viņš tiek iedrošināts to izpētīt, paņemot ēdienu rokās, - nav svarīgi, vai bērnam jau sākumā izdodas arī ko apēst.
- Bērnam netiek piedāvāti biezenīši, bet gan tāda lieluma un formas gabaliņi, ko bērnam viegli satvert.
- Jau no paša sākuma bērns ēd pats, nevis viņam ēdienu ar karoti iebaro kāds cits.
- Bērns pats nosaka, cik daudz ēdīs un cik ātri paplašinās ēdienu klāstu.
- Lai saprastu vai mazais ir gatavs pirmo reizi savā dzīvē nogaršot dārzeņus, mēs varam tos piedāvāt katru dienu, taču, ja rit jau piektā diena un mazais joprojām neizrāda interesi par ēdienu, vēlams nogaidīt pāris nedēļas un tad atkal sākt visu no sākuma.
- Bērns turpina saņemt pienu (mammas pienu vai piena maisījumu), kad vien vēlas, un bērns nosaka, kad ir gatavs samazināt tā daudzumu.
Nobeigumā piebildīšu - bērna vadīta ēšana nav piebarošanas veids, kas nu jāpārņem visai pasaulei. Izvēlaties ar bērnu sev piemērotāko veidu, taču, mammu un tēti, atceraties - jūsu bērns ir ļoti, ļoti gudrs, neatkarīgi no viņa vecuma.