Kā noskaņot sevi saticīgai, mīļai dzīvošanai?

Reizēm piezogas nīgrums. Un velns aiz mēles rausta. Gan jau ne es viena tāda, bet tas nav nedz mierinājums, nedz attaisnojums. Ne to velnu, ne nīgrumu man vajag.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

 

Šādas pārdomas - par sevī mītošajām labajām un ne tik labajām lietām - piezogas, kad tuvojas kaut kā jauna sākums. Šajā gadījumā - Jaunais gads. Un, ja ir pārdomas un jautājumi, tad agrāk vai vēlāk uzrodas arī atbildes.

 

Nupat svētkos man uzdāvināja grāmatiņu – „Maģiskās latvju tautas dainas. Dabiskas enerģijas avots”. Uzšķīru pāris lapas, un tur tas ir – atbildes visu sevī mītošo mošķu atbaidīšanai. Es jau zināju, ka neba aiz trejdeviņām jūrām jābrauc gudrības meklēt, tās ir mūsu pašu tautasdziesmās. Tikai vajag ieklausīties.

 

Šeit dažas no tām:

Rīta rasa noskaloja

Rožu ziedam puteklīšus;

Es aizmirsu ļaunu vārdu,

Labu vārdu dzirdēdams.


Ienaids naida nepacēla,

Kad nebija cēlājiņa;

Zobens kaklu nenocirta,

Reklāma
Reklāma

Kad nebija cirtējiņa.

 

Nesmejos nevienam,

Kādu kuru redzēdama:

Kādu Laima izlaidusi,

Tādu māte auklējusi.

 

Visi man labi bija,

Kad es pati laba biju;

Visi mani naidinieki,

Kad es naida cēlājiņa.

 

Autore: Inga Akmentiņa-Smildziņa, mammamuntetiem.lv vadītāja

Foto: Aigars Jansons