Kad pedagogi rīkos protestu par izglītības sistēmu nevis tikai par savu algu?
Kad mans dēls uzsāka pirmklasnieka gaitas, biju pārsteigta, cik maz ir mainījies kopš tā laika, kad skolā mācījos es. Pagājušu jau 13 gadi!
Šobrīd ziņu portālos lasu, ka 12% pedagogu saņem 750 un vairāk latu pirms nodokļu samaksas, bet 23% pedagogu saņem no 550 līdz 750 latiem.
Citās ziņu lentēs lasu, ka skolotāji vīkšķoties jaunām protestu akcijām, jo valdība solot tikai 15 latu algas pielikumu.
Es esmu par labām algām, un būtu tikai normāli, ja visi skolotāji saņemtu Ls 750 un vairāk. Latvijā dzīvošana ir dārga, to mēs visi zinām.
BET. Redzot, kas notiek skolās, man ir jautājums skolotājiem – cik bieži jūs rīkojat protestus par pastāvošo izglītības sistēmu? Līdz manām ausīm parasti nonāk tikai ziņas par skolotāju dumpi algu jautājumā.
Bet kas tajā laikā notiek skolās?
Viens piemērs. Lielajās pilsētās katrā sākumskolas klasē mācās 30 un pat 33 (!) skolēnu! Un viņus māca viens pedagogs. Atnāk uz pirmo klasi bars mazu, nobijušos bērnu un viņus sagaida viens cilvēks. Vai nu skolēniem klasē ir jābūt uz pusi mazāk vai nu katram pedagogam ir jābūt pa vienam palīgam. Lai var pagūt izlabot mājasdarbus, lai var pagūt katram bērnam ik dienu ieskatīties acīs un pateikt vienu divus labus vārdus.
Vai viens pedagogs 30 bērnu barā spēj pamanīt, kā katrs bērns jūtas? Ar ko viņš tiek galā un ar ko ne? Bez šaubām, ka nespēj.
Klašu jautājums ir ieilgusi problēma. Vai bailes par to runāt, jo algu būs jādala uz divi? Tā vietā tiek apelēts pie tā, ka skolotājiem ir tik smags darbs, ka vajag lielāku algu. Bet varbūt jāpaskatās no otras puses – kāpēc darbs ir tik smags un kā to atvieglot? Vai algas lielums atvieglos darba smagumu?
Mani kā vecāku satrauc tas, ka šīs situācijas dēļ skolā ir smagi arī manam bērnam. Vai viens pedagogs 30 bērnu barā spēj pamanīt, kā katrs audzēknis jūtas? Ar ko viņš tiek galā un ar ko ne? Bez šaubām, ka nespēj. Bet, lūdzu, runājiet un risiniet to! Bērni nav mežoņi, bet viņi jūtas kā mežoņi, kad no viņiem pieprasa bezierunu paklausību, lai skolotājs vieglāk varētu savākt šos 30 cilvēkbērnus.
Teksta uzdevums: ja pirmajā un otrajā klasē uzdotos mājas darbus nepārbauda un par tiem nepasaka kādu labu vārdu, kurā klasē šie bērni pārtrauks tos pildīt?
Un kā var justies pirmklasnieki, ja viņiem regulāri uzdod mājas darbus, kurus neviens nepārbauda? Skolotāja atbild, ka 30 bērnu darbus viņa katru dienu nespēj izlabot. Tad nevajag uzdot! Vai jāpieprasa palīgu. Nevis formāli atrunāties, ka tas jau paša bērna labā. Brīnumaināku motivāciju, kas liktu mācīties septiņus astoņus gadus vecu bērnu, neesmu dzirdējusi.
Teksta uzdevums: ja pirmajā un otrajā klasē uzdotos mājas darbus nepārbauda un par tiem nepasaka kādu labu vārdu (vienu divus atzinīgus vārdus mācību stundas laikā 30 bērniem var pagūt pateikt arī viens pedagogs), kurā klasē šie bērni pārtrauks tos pildīt?
Es esmu par lielākām skolotāju algām. Un par to, lai skolotāji iestājas par bērnu interesēm. Nenoliedzami šodien ir daudz fantastisku pedagogu. Taču pārāk daudz arī to, kas šo 13 gadu laikā nav pacentušies iet laikam līdzi ne par kripatiņu.
Autore: Inga Akmentiņa-Smildziņa, mammamuntetiem.lv vadītāja
Foto: Aigars Hibneris, speciāli mammamuntetiem.lv