Dzemdības Cēsīs. Paldies speciālistiem par atsaucību!

Reizēm māmiņas man saka: "Es nezinu, ko slimnīcā es drīkstu gribēt". Uz ko atbildu, ka dzemdības ir notikums ar Tavu ķermeni un tas ir Tavs bērns. Tāpēc tu drīksti gribēt jebko, drīksti gribēt saņemt atbildes, skaidrojumus manipulācijām, drīksti atteikties. 

Māmiņa, ko minētajā piektdienā pavadīju uz dzemdībām, ļoti, ļoti vēlējās, lai viņas bērniņu šajā pasaulē sagaida mīļi un maigi. Lai tūdaļ pēc piedzimšanas mazulīti uzliktu mammai uz punča – un ne tikai uz simboliskajām 15 minūtēm, pēc kurām ierasts bērnu paņemt saģērbšanai, bet gan uz divām stundām. Lai mazais, kurš nācis no mīlīgās tumsas māmiņas vēderā netiktu likts zem spožās lampas, kā tas parasti tiek darīts ar jaundzimušajiem Latvijas slimnīcās. Bērniņu var taču sagaidīt un saģērbt arī daudz pieklusinātā apgaismojumā.

Ko gan pēc nopietnā dzemdību darba varētu vēlēties bērniņš, kurš tik ilgus mēnešus bijis siltumā, tumsā, šaurbībā, tik ciešā tuvumā ar māmiņu un viņas sirdspukstiem? 

Gatavojoties dzemdībām, daudz pārrunājām šīs divas pirmās stundas jaundzimušā dzīvē. Un to nozīmi māmiņas un bērna turpmāko attiecību veidošanā. Ko gan pēc nopietnā dzemdību darba varētu vēlēties bērniņš, kurš tik ilgus mēnešus bijis siltumā, tumsā, šaurbībā, tik ciešā tuvumā ar māmiņu un viņas sirdspukstiem? Protams, būt tikai savas māmiņas apskāvienos, tāds pats plikiņš uz viņas siltā ķermeņa. Drošībā. Mīlestībā. Un ilgi – tik, lai atgūtu spēkus pēc paveiktā dzemdību laikā, lai saņemtu mierinājumu un uzslavas, lai atgūtu drošības sajūtu un pārliecību, ka māmiņa tepat vien ir un viņu sargā. 

Liels bija mans gandarījums, ka vecāki izteica savu vēlmi speciālistiem. Un liels bija mans un arī vecāku prieks saņemt speciālistu piekrišanu šim lūgumam – pirmās divas stundas atļaut māmiņai ar bērnu būt nešķirtiem, esot ādas-ādas kontaktā – un tikai pēc tam veikt ierasto svēršanu, mērīšanu un ģērbšanu. 

Tāpēc liels paldies Cēsu slimnīcas dzemdību nodaļas speciālistiem par ieklausīšanos vecāku un bērniņa vēlmēs, un pretimnākšanu.

Autore: portāla mammamuntetiem.lv vadītāja, dūla Inga Akmentiņa-Smildziņa

Foto: Flickr.com, Rebeca Lagos