Cilvēka dzīvība vai zvans radiniekiem! Kas svarīgāks?

Vakardienas brauciens manī izraisīja diezgan smagas pārdomas.

Situācija sekojoša – esam ceļā no Rīgas uz Dubultiem, trīs krēslus aiz manis pēkšņi sieviete sāk skaļi kliegt: “Šoferīt, pasažierei slikti, lūdzu apstājaties un saucat ātros!”. Protams, šoferis diezgan ātri reaģē, apstājas un sauc ātro palīdzību.

Diezgan jaunai sievietei zudusi samaņa un viņa krampjos raustās. Kāda sieviete ātrā solī steidzas palīgā, sāk konstatēt dažādus iespējamos variantus, kas meitenei varēja notikt. Var just, ka autobusā esošie cilvēki visi vienbalsīgi jūt, ka sieviete, kura steidzās palīgā, ir mediķis. Tomēr nē! Sieviete pēc 10 minūšu runāšanas vienkārši pagriežas un aiziet apsēsties. Tad sākās tracis. Šokējošākais ir tas, ka cilvēki apkārt tik kliedz: “Viņa runāja pa telefonu! Pazvaniet uz pēdējo telefona nr. Jāpaziņo piederīgajiem”.

Mums pirmkārt ir svarīga cilvēka dzīvība!

Un tā nākamās 10 minūtes no vietas. Līdz beidzot ieradās ātrā palīdzība, kuras darbinieks nenoturējās un paceltā tonī noteica: “Mums pirmkārt ir svarīga cilvēka dzīvība!”.

Šajā situācijā es sapratu, ka noteikti došos atkārtot pirmās palīdzības pamatprincipus, jo pagājuši jau 4 – 5 gadi, kopš noliktas tiesības un no šīm zināšanām palikušas tik miglainas atmiņas. Līdz ar to šādā situācijā labākais, ko varu darīt ir palīdzēt izsaukt ātro palīdzību. Šoreiz es aicināšu visus, kuri nav pārliecināti par savām spējām pirmajā neatliekamajā palīdzībā, doties uz atkārtotiem kursiem. JO! Šādi gadījumi nav retums un var atgadīties gan uz ielas, gan autobusā, gan mūsu pašu mājās.

Kā arī aicināšu visus šādās stresa situācijās savākt sevi rokās un neizteikt muļķīgas piezīmes vai arī zvanīt piederīgajiem, kad tas nav vajadzīgs! Sākumā domāsim par cilvēka dzīvību un pēc tam par visu pārējo.

Autore: Kristīne Bērziņa, mammamuntetiem.lv projektu vadītāja