Kā es saņēmos runāt par seksu ar savu 11 gadus veco meitu
„Tu ko – viņi jau visu zina! Par vēlu, par vēlu!” tā man pārliecinoši apgalvoja draudzenes, ar kurām dalījos savās bažās, ka ir taču kaut kad jāsāk par TO runāt. Manas meitas – 7 un 11 gadus vecas, jau sen ir zina, kā rodas bērni (tehniski – tētis iedod sēkliņu un tā apaugļo mammas oliņu); zina, kas ir mēnešreizes (ja oliņa neapaugļojas, tad kopā ar asinīm pamet ķermeni. Tā ir visām sievietēm). Bet kā lai pastāsta par prezervatīviem, nevēlamu grūtniecību un seksuāli transmisīvajām slimībām? Skarbo un nepatīkamo realitāti.
Līga Brūvere
Mammamuntetiem.lv raksts
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Nezinu, kā šīs sarunas notiek citās ģimenēs. Manā bērnības ģimenē
par to, ka 12 gadu vecumā lasīju grāmatu „Atklāti par laulības
dzīvi”, dabūju kārtīgu brāzienu. Lieki teikt, ka vecāki ar mani par
seksu nerunāja un visu uzzināju... pat nezinu kā! Laikam no
draugiem un baumām.
Lasītākais
Tomēr tas bija sen. Tagad viss ir savādāk. Tad nu ķēru savu
meitu pie rokas un teicu, ka tagad mēs runāsim par seksu. Gaidīju,
kad meitēns sarks. bālēs un muks prom, bet izrādījās, ka viņa taču
neko nezina! Kaut kādas miglainas nojausmas, bet ne tā, ka „zina
visu”.
Manas kājas palika mīkstas un sapratu, ka esmu iekritusi kā circenis pelnos – sarunu sāku ar pārliecību, ka kaut ko jau būs dzirdējusi un man tikai būs jāaizpilda robi zināšanās, bet nu man pašai jāsāk skaidrot, kas ir sekss un kā tas notiek starp vīrieti un sievieti. Smagi pūšot, sāku skaidrot – kad puisim patīk meitene, viņa loceklis (nu tas, kas zēniem ir savādāks kā meitenēm) kļūst lielāks un cietāks. Tad pastāstīju, kas notiek tālāk... Mans bērns bez mazākā mulsuma klausījās un joprojām izskatījās, ka īsti nesaprot, ko es vēlos pateikt.
Var jau būt, ka tas viss bija par agru? Bet varbūt tieši laikā – kamēr tēma par seksu nav aktuāla, bērns vēl vismaz ir gatavs kaut ko klausīties un nemukt prom uz savu istabu.
Tad ņēmu talkā prezervatīvu un banānu un stāstīju, ka šo lietiņu
vienmēr jāizmanto, kad vēlāk ies uz randiņiem un tiksies ar
zēniem. Jo viņa taču negrib kļūt par māmiņu 16 gados?
Protams, ka nē, apstiprināja mans prātīgais bērns. Atklājās, ka
neko meita nezina arī par AIDS. Nācās sniegt nelielu ieskatu,
kas tā par kaiti. Beigās vēl vienojāmies, ka jebkurus jautājumus
droši var nākt apspriest ar mani, nevis hiperattīstītajām klases
draudzenēm.
Kad saruna bija beigusies, atviegloti uzelpoju. Var jau būt, ka tas viss bija par agru? Bet varbūt tieši laikā – kamēr tēma par seksu nav aktuāla, bērns vēl vismaz ir gatavs kaut ko klausīties un nemukt prom uz savu istabu. Varbūt pēc pāris gadiem šāda saruna mums vairs nebūtu izdevusies un tad jau tiešām būtu par vēlu.
Patiesībā prieks, ka tā nu nebūt nav, ka visa mūsdienu jaunatne ir hiperseksualizēta. Lai dzīvo saprātīgs naivums un bērnišķība ;)
Starp citu, iedvesmu un drosmi sarunai smēlos no šī raksta Pieredze un padomi, kā sarunāties ar meitu - pusaudzi par seksu
Autore: Līga Brūvere, Mammamuntetiem.lv redaktore
