Cilvēkiem īpaši draudzīgie savvaļas zirgi

Pilsētnieki šo iespēju izmanto, jo zirgi mīt lieguma teritorijā, pa kuru drīkst pastaigāties. Maza cilvēku iemīta taciņa aizved uz pašu tālāko un vientuļāko salas galu.  Biežākie apmeklētāji te laikam ir makšķernieki, bet arī pārīši, ģimenes ar bērniem, kas brīvdienās te nāk regulāri.

Tad nu mēs arī izmantojām pēdējo saulaino novembra svētdienu un ar velosipēdiem devāmies mazā piknikā – saules sasmelties, apēst „zaķa maizes” un paelpot svaigu gaisu.

Ap salas vidu beidzot sastapām arī skaistos dzīvniekus, kas barā rikšoja mums garām.  Iespaidīgi, skaisti, visās brūnā un krēmkrāsas toņu gammās. Tikai viens draudzīgs zirgu pārītis droši devās mums klāt un taisnā ceļā brida uz meitas pusi. Velosipēda groziņā bija maisiņš ar pāri palikušajām sviestmaizēm, kuras abi savvaļas tarpāni bija nolēmuši izķeksēt un apēst.

Lai arī zinām, ka šie dzīvnieki ir miermīlīgi un nesatikām viņus pirmo reizi, tomēr kājas palika nedaudz stīvas. Ir patīkami paskatīties dzīvnieciņam dziļi acīs, ja viņš ir vismaz aiz simboliska žodziņa, bet ko darīt, ja tāds skaistulis stāv tev blakus un pašpārliecināti bāž purnu tavā sviestmaižu turzā?

Ieejot lieguma teritorijā, norādīts, ka tuvāk par 50 metriem zirgu baram tuvoties nedrīkst. Mēs to stingi ievērojām, bet acīmredzot neraugoties uz norādēm, cilvēki lepnos savvaļas zirgus tomēr ir pieradinājuši pie civilizācijas našķiem.

Lēnām lavījāmies prom un tad jau arī abi skaistuļi aizlēkšoja pie sava bara. Tomēr jautājums palika – ko darīt, ja savvaļas zirdziņš grib tik cieši draudzēties?

Autore: Līga Brūvere, Mammamuntetiem.lv redaktore