Kas labāk saglabā ģimeni - sievas sišana vai vīra mīļākā?

Ar visu bloga saturu var iepazīties šeit, bet ieskatam, lūk, viens citāts “Tiek nodarīts pāri sievietēm, aizliedzot vardarbību pret sievietēm. Vai – kādēļ ir labi, ka sievietes iekausta un tamlīdzīgi, kamēr viņas iemācās sagaidīt vīru mājās ar siltām vakariņām, pasniedz tam čības un palīdz novilkt mēteli. Varētu to formulēt vēl citādāk – ar ko jāpiepilda tukšums, kas paralizē sievietes dzīvi pēc tam, kad tikusi aizliegta un kriminalizēta vardarbība pret sievietēm? Kā panākt, ka sieviete bez sišanas kļūst par priekšzīmīgu māti, sievu un Sievieti galu galā.” 

Rudzītis gan atzīst, ka viņš provocē un paspilgtina situāciju, tomēr uzmanības centrā ir tas, ka sievietes ir pavisam “atsitušās no rokām”  un aizmirsušas savus tiešos uzdevumus un pienākumus.  Nabaga vīram ir tikai divas iespējas - iekaustīt sievu un nolikt viņu vietā, nosakot robežas un ļaujot sievietei “iet dziļumā”, vai meklēt glābiņu mīļākās skavās. Tas ģimenes ligzdiņai ilgtermiņā ir postošāk nekā pāris dunkas nepaklausīgajai laulenei?

Gluži kā savienoto trauku principa gadījumā – tur, kur viens atstāj tukšumu, vairāk no savas puses jāieliek otram gan sadzīviski, gan materiāli, gan praktiski, un arī, iespējams, emocionāli. 
 

Negribētos ticēt, ka bloga patiesais vēstījums bija biežāk iekaustīt sievietes. Gribētos ticēt, ka īstais mērķis bija pievērst uzmanību savai – Rudzīša personībai, kas veiksmīgi ir izdevies, un vienlaikus vēlreiz vērst uzmanību uz to, ka arvien vairāk ģimenēs abi pieaugušie nespēj rast tādus sadzīvošanas modeļus,  lai ģimene neizjuktu un bērni varētu aug drošā vidē. Tik daudzi bērni aug tikai ar vienu vecāku, pie tam visbiežāk ar mammu, kas nodod tālāk neveselīgus attiecību pamatus. 

Tomēr gribas uzsvērt, ka attiecības veido divi pieaugušie cilvēki. Gluži kā savienoto trauku principa gadījumā – tur, kur viens atstāj tukšumu, vairāk no savas puses jāieliek otram gan sadzīviski, gan materiāli, gan praktiski, un arī, iespējams, emocionāli. Varbūt vīrieši varētu būt uzņēmīgāki, nobriedušāki un atbildīgāki, turklāt bez skubināšanas, lai tukšumus nebūtu jācenšas aizpildīt pārāk feminizētajām sievietēm. Galu galā mēs tiešām gribam redzēt līdzās emocionāli nobriedušus, gudrus un atbildīgus vīriešus, kas pie pirmajām grūtībām nespurdz pie mīļākās pēc spēcinošiem (varbūt mātišķajiem beznosacījuma?) glāstiem. Vai arī izmisumā nebliež pa seju, jo citādāk problēmas risināt neprot.  Starp citu, to nemāk arī daudzas sievietes, neatkarīgi no tā, vai viņas ir feministes vai "mājas čības".

Portāla "Mammamunteiem.lv"  veiktā aptaujā " Draugiem.lv"  dati rāda, ka šāda sieviešu audzināšanas metode Latvijā tiek piekoptai pietiekami bieži. No 320 atbildējušajiem 83% norāda, ka zina vismaz vienu ģimeni, kurā tiek piekoptas tieši šādas attiecību uzlabošanas metodes. 

Latvijas Psihoterapeitu biedrība norobežojas no Viestura Rudzīša paustajiem uzskatiem, kas “vardarbību pret sievieti cenšas parādīt pozitīvā gaismā un attaisno vardarbību, pamatojot ar paša izveidotu uzskatu sistēmu.”  
 

Fiziska vardarbība pret jebkuru: pret vīrieti, sievieti, bērnu, neatkarīgi no motivācijas, ir sabiedrībā pieņemto likumu un normu pārkāpums. Pat vardarbība pret dzīvniekiem mūsdienu sabiedrībā nav iedomājama kā akceptējama. Kaut arī mūsu sabiedrība ir nogājusi garu ceļu, lai vardarbību padarītu no normas par noziegumu, Latvijā šogad vardarbībā ģimenē ir nogalinātas 5 sievietes, bet neskaitāmas cietušas. Par toleranci pret vardarbību mūsu valstī liecina tas, ka Latvijā ir vieni no augstākiem rādītājiem Eiropā, kad sievietes neziņo par piedzīvoto vardarbību pret sevi. Šogad mūsu valstī ir notikušas būtiskas izmaiņas likumdošanā, kas paredz pagaidu aizsardzību upurim un tādā veidā sabiedrības vērtību līmenī nosaka, kam būtu jāuzņemas atbildība par notikušo (vardarbībā cietušo aizsardzība civilprocesuālā un policejiskā kārtībā 31.03.2014.). 

Latvijas Psihoterapeitu biedrība, vēlas uzsvērt vairākus aspektus, kas attiecas uz vardarbību vispār un specifiski par vardarbību pret sievieti:

1.Latvijas likumdošanā vardarbība pret sievieti ir viennozīmīgi atzīta kā noziegums. Tas, ka noziegumam ir tie vai citi motīvi, to nepadara pieņemamāku;

2. Tolerance pret vardarbību var tikt uzlūkota kā līdzzinātāja pozīcija;

3. Terapeits, kurš pauž pret vardarbību tolerantus uzskatus un simpatizē varmākas motīviem, lai kādi tie arī būtu, var nodarīt būtisku kaitējumu psihoterapijas klienta psihei, it īpaši, ja šis klients/kliente cieš vai ir cietis no vardarbības. Tas var pastiprināt upura vainas izjūtu un kaunu par notikušo, kā arī atturēt viņu no vēršanās pēc palīdzības pie policijas, ārsta, psihoterapeita;

4. LPB aicina vērsties Ētikas komisijā tos klientus, kuri ir saskārušies ar tādu psihoterapeitu pozīciju, kas atbalsta vardarbību vai pauž diskriminējošus uzskatus pret kādu no sabiedrības grupām, neatkarīgi pēc kādas pazīmes būtu šāds dalījums;

5. LPB vēlas sniegt informāciju, ka ikviens, īpaši, bērni un sievietes, kas cieš no fiziskas, emocionālas vai seksuālas vardarbības var saņemt informāciju par savas tiesiskās aizsardzības iespējām un krīzes palīdzību. Plašāka informācija www.pretvardarbibu.lv; 

6. Nav apstākļu, kas ļautu pieņemt vai attaisnot psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību. Vardarbība pret sievieti atstāj tālejošas sekas gan cietušās sievietes, gan bērna turpmākajā dzīvē, kurš ir bijis vardarbības aculiecinieks. Piedzīvota vardarbība ietekmē visas dzīves jomas un rada nopietnas veselības problēmas.

Līga Brūvere, mamamuntetiem.lv redaktore