Vai tu droši zini, ka tava meita kādam nav aizsūtījusi savu kailfoto?

Latvijā tehnoloģiskā bāze un IT potenciāls ir milzīgs, atzīst Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča, tiekoties pasākumā, kura laikā Lattelecom, Net-Safe Latvija un Valsts policija diskutēja par jauniešu 21.gadsimta paradumiem.


No tā, ka mūsu bērni un tīņi arvien vairāk laika pavadīt virtuālā vidē, visdrīzāk izvairīties neizdosies. Maza cerība, ka 13 gadus vecs zēns cauriem vakariem naglos putnubūrīšus vai piecpadsmitgadīga tīne tamborēs šallītes.   Toties daudz lielāka iespēja, ka viņi satiksies vituālā telpā, kurā jau tagad veido sarunu grupas, apmainās ar bildēm, čato ar klasiesbiedriem un svešiniekiem, iepazīstas. Tāpēc svarīgākais, ko viņiem var iemācīt, ir nevis liegt izmantot tehnoloģijas, bet gan paskaidrot, kā tās izmantot droši.
 

Vecāki, īpaši tie, kas nav ļoti jauni vecāki un minimāli izmanto sociālos tīklus, patiesībā pat neapjauš, kādās nepatikšanās var iekulties viņa jaunieties, kas dzīves pieredzes trūkuma neapzinās riskus. 

Iespējams, ka vecāki, īpaši tie, kas nav ļoti jauni vecāki un minimāli izmanto sociālos tīklus, patiesībā pat neapjauš, kādās nepatikšanās var iekulties viņa jaunieties, kas dzīves pieredzes trūkuma dēļ neapzinās riskus.  Vecāki, ka lasa tikai ziņu portālus, neizmanto Draugus un ignorē Facebook socītklus,  uzskatot par par jauniešu māžošanos, nevar pabrīdināt savu bērnu nesadarīt muļķības, kuru sekas nāksies strebt gan pašiem, gan bērniem.
 

"Net-Safe Latvija" vadītāja Maija Katkovska norāda, ka šī vide kā jebkura cita dzīves joma ir saistīta arī ar riskiem – emocionāla pazemošana, nelegāls vai bērniem kaitīgs saturs, iespēja saskarties ar vardarbību un pornogrāfiju. Taču ir naivi domāt, ka aizliedzot tehnoloģijas, spēsim viņus pasargāt.


Pēdējo gadu laikā pieaug zvanu skaits uz bērnu un jauniešu uzticības tālruni 116111. Bet pieaugušie aktīvāk izmanto vietni drossinternets.lv, lai ziņotu par aizdomīga satura materiāliem publiskā vidē. Tas ir labi, jo liecina, ka sabiedrība sāk apjaust, ka drošs internets ir mūsu visu atbildība.

Dramatiski ir pieaudzis ziņojumu skaits par materiāliem, kas varētu būt saistīti ar pedofilijau, mazgadīgo prostitūcija, bērnu seksuālu izmantošanu saturoši materiāli (2011. gadā – 49 ziņojumi, 2014. gadā – 315 ziņojumi).
 

Savukārt 10 – 15 gadus vecie tīņi aktīvāk zvana, lai saņemtu padomu, kā rīkoties, ja ir emocionāli pazemoti. Bērni arī ziņo par iespējamām pedofilu aktvitātēm. Ja 2011. gadā saņemti 27 zvani par šo tēmu, tad 2014. gadā – 102 zvani.


Lai sevi no tā sargātu, ir jaapzinās, ka šīs izpausmes nav normālas un ka ar tām nav jāsamierinās. Daži piemēri no dzīves, kas parasti nostrādā vislabāk.

• Puisis izsūtījis savu fotogrāfiju saviem klasesbiedriem slēgtā izveidotā sarunu grupā viedtālrunī, kas izveidota ar WhatsApp palīdzību. Klasesbiedri piemontējuši puiša bildei milzīgu dzimulocekli un šo bildi izsūtījuši citiem grupas locekļiem un arī svešiem bērniem. Telefonā esošu bildi, kas izsūtīta neskaitāmam skaitam cilvēku, izdzēst nevar. Tā var „uzpeldēt” jebkurā brīdī.
   
• 2014. gadā ir bijuši trīs gadījumi, kad „Net-Safe Latvija” vērsās jaunieši, kas lūdza palīdzību, jo tika šantažēti. Valodas uzlabošanas nolūkos viņi bija čatojuši ar meitenēm Krievijā un Anglijā. Sarunas gaitā meitenes palūdza atsūtīt viņām pikantas puišu foto. Pēc tam šīs bildes tika draudēts izlikt sociālos portālos, ja netiks samaksāta izpirkuma nauda.
   
• 11 gadus veca meitene nosūtījusi paziņam savu fotogrāfiju. Pēc kāda laika šī bilde pamanīta Ask.fm potālā, tikai pielabota – meitene atainota pusplika un uztaisīts viltus profils.
   
• Anonīmi draudi, kas šķiet kā joks, var radīt problēmas arī vecākiem. Kāda skolotāja saņēmusi draudu īsziņas, sūtītas caur interneta vietni: „Mēs zinām, kā tu šodien esi ģērbusies un kur tu dzīvo. Vai tev nav bail iet mājās tumšos vakaros”. Skolotāja, raizējoties par savu drošību, devās un policiju un uzrakstīja iensiegumu. Ierosināta krimināllieta. Vēlāk atklājās, ka tas bijis tikai mazu zēnu jociņš, bet krimināllietu nemaz nevar tik vienkārši izbeigt. Tā kā bērni bija vēl mazi, sekas nāksies izbaudīt vecākiem, kas nav savām atvasēm iemācījuši robežas, cik tālu var iet.
   

• Seksitings ir vēl viens veids, kā jaunieši var sagātāt paši sev problēmas. Aptaujā, ko veica „Net-Safe Latvija”, noskaidrots, ka 10% jauniešu vecumā no 13 līdz 18 gadiem ir savai „otrai pusītei” nosūtījuši savu kailfoto.  Biežāk to darīja meitenes. 16% gadījumu šī bilde ir izplatīta tālāk arī svešiem cilvēkiem.  Turklāt pasaulē kļūst populāra savdabīga biznesa ideja – portāli, kuros savu bijušo draugu/draudzeņu kailfoto un jebkuru sensitīvu informāciju var ielikt par brīvu. Toties izņemt – tikai par naudu.

Valsts policija 4.nodaļas vecākais inspektors Mārtiņš Brižs pastāstīja, ka arī Latvijā notiek kibernoziegumi, kurus nereti pastrādā gados jauni cilvēki: “Lietotājiem ir ilūzija, ka internetā nav robežu. No mazotnes tiekam mācīti kā uzvesties sabiedrībā – nedrīkst ielauzties svešā īpašumā, ņemt nepiederošas lietas, jo par šiem pārkāpumiem pienākas sods, taču neattiecinām to uz interneta vidi”.

Vēl policijas pārstāvis atgādina, ka telefons jau sev vairs nav tikai ierīce zvanīšanai :“Iedodot kādam rokās savu viedtelefonu, mēs nododam cita rīcība apjomīgu datu bāzi par sevi, saviem sociālajiem kontiem un ieradumiem”.

Iedodot kādam rokās savu viedtelefonu, mēs nododam cita rīcība apjomīgu datu bāzi par sevi, saviem sociālajiem kontiem un ieradumiem

Lattelecom kopā ar CERT.LV un Net-Safe Latvija pērn semināra “Internets – lieto droši un atbildīgi” laikā apmācījuši pirmos 200 skolēnus par drošu personas datu izmantošanu un atbildīgiem savstarpējās saziņas paradumiem internetā. Šogad pavasarī semināru plānots turpināt. Gribētos, lai tajos uzrunātu ne tikai vecāko paaudzi un skolotājus, kuriem internets joprojām ir sveša vide, bet tieši bērnus - 10 - 13 gadus vecos tīņus, kas aktīvi lieto sociālos kontus un neapzinās, ka neviens bilde un neviens vārds no interneta vides nepazūd.

 

Līga Brūvere, mammamuntetiem.lv redaktore