Vai atkal gaidāmas bērnudārzu rindu šausmas?
Valsts atbalsts bērnu sūtīšanai privātajos dārziņos nākamgad, iespējams, tiks pārtraukts – nesen šāda ziņa pāršalca Latvijas medijus un uzkurināja vecākus, tāpēc Mammamuntetiem.lv vērsās Labklājības ministrijā (LM), lai konkretizētu iecerēto, kā arī sazinājāmies ar Dainu Kājiņu, biedrības “Latvijas privāto pirmsskolu biedrības” valdes priekšsēdētāju.
Atgādināšu, ka 2013.gadā, lai risinātu samilzušo problēmu ar rindām bērnudārzos, valsts kopā ar pašvaldībām daļēji sāka finansēt bērnu sūtīšanu privātajos dārziņos. Kopumā šobrīd šādi finansēto auklīšu un bērnudārzu pakalpojumus valstī izmanto aptuveni 8 000 bērnu. Vai un kur šie bērni varēs mācīties turpmākajos gados – problēma atkal zem jautājuma zīmes.
Šajā sakarā Mammamuntetiem.lv saņēma kādas mammas, vārdā Anna, jautājumu:
“Esmu ļoti satraukusies par valsts ieceri likvidēt finansējumu pirmsskolas vecuma bērniem privātā dārziņa apmeklējumam, ja nav piešķirts valsts dārziņš. Domāju, ka daudzi vecāki ir satraukušies. Daudziem un arī man tā ir vienīgā iespēja atgriezties darba tirgū, kā arī veicināt sava bērna vispusēju attīstību.
Esmu ļoti satraukusies par valsts ieceri likvidēt finansējumu pirmsskolas vecuma bērniem privātā dārziņa apmeklējumam, ja nav piešķirts valsts dārziņš. Daudziem un arī man tā ir vienīgā iespēja atgriezties darba tirgū.
Valsts apgalvo, ka bērni esot prioritāte, tad nu, lūk, šis ir
gadījums, kad tas ir jāpierāda ar darbiem. Atbalsta summa nav
astronomiska, tie esot apmēram 8 milj. eur, domāju, ka budžetā tik
mazas summas ir iespējams atrast. Tomēr, lai valsts rīkotos, mums
ir jāparāda sava attieksme.
Jūs esat viena no lielākajām organizācijām Latvijā, kas
apvieno bērnu vecākus, tāpēc gribēju jautāt, ko Jūs domājat šajā
sakarā? Mums visiem kopā jārīko mītiņš, sanāksme, jāraksta
vēstules, jābombardē sociālie tīkli. Kā rīkosimies?”
“Svarīgākais ir tas, ka nav plānots, lai ciestu iedzīvotāji,” sarunā ar Mammamuntetiem.lv uzsver Līvija Liepiņa, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore. “Bērnudārza nodrošināšana vienmēr ir bijusi pašvaldību funkcija un lielākā daļa pašvaldību to ir veikušas, tiesa, izņemot Rīgu. Lai bērnudārzu lietu beidzot sakārtotu, valsts uz 3 gadiem paredzēja līdzfinansējumu pārejas posmam ar domu palīdzēt pašvaldībām šai laikā sakārtoties tā, lai tiešām beidzot sava pienākuma funkciju varētu veikt. Un lielākā daļa to arī izdarīja.
Atlikušas ir tikai 14 pašvaldības, kuru prioritātes laikam ir citas. Taču, ja skatās sistēmiski, tad turpināt stāstu, kad par sliktu savu pienākumu veikšanu pašvaldības vēl saņem papildu naudu, laikam īsti nav korekti. Tamdēļ šis jautājums šobrīd ir aktualizēts, norāda LM pārstāve, akcentējot, ka jebkurā gadījumā ģimenēm no šīs politiskās virtuves nebūs jācieš. LM ministrs Uldis Augulis esot gatavs tikties ar minētajām 14 pašvaldībām.
Lai bērnudārzu lietu beidzot sakārtotu, valsts uz 3 gadiem paredzēja līdzfinansējumu pārejas posmam ar domu palīdzēt pašvaldībām šai laikā sakārtoties tā, lai tiešām beidzot sava pienākuma funkciju varētu veikt.
Vietā piebilst, ka diemžēl tieši minētajās 14 no 119 pašvaldībām ir bijušas visnopietnākās problēmas ar bērnudārzu rindām...
“Uz situāciju skatos optimistiski! Lai gan, jā - šobrīd izskatās, ka starp valsti un pašvaldībām šobrīd notiek duelis,” uzrunāta, Mammamuntetiem.lv teic Daina Kājiņa, biedrības “Latvijas privāto pirmsskolu biedrības” valdes priekšsēdētāja un privātā bērnudārza “CreaKids” vadītāja. “Šajā gadījumā likums sabiedrību pasargā, konkrēti – Izglītības likuma 17.panta 2.prim punkts* (skati Likumi.lv – aut.). Šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādā metodiku, ko jūlija vidū piedāvās politiķiem, taču pareizi būtu šo daudzo bērnu vecākus neturēt ilgstošā neziņā. Ja tomēr kādam bērnam vieta bērnudārzā netiks nodrošināta, vecākiem ir tiesības sūdzēt tiesā valsti, pašvaldību,” skaidro D.Kājiņa.
Mēs, vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv, ikvienam politiskās varas turētājam vēlamies atgādināt, ka nesakārtots bērnudārzu rindu jautājums vecākos rada papildu nedrošību un var atstāt ietekmi uz demogrāfijas rādītājiem, kas vismaz teorētiski no politiķu puses tiek dēvēts par prioritāriem.
Esam organizācija, kas netiecas uz mītiņu organizēšanu – esam par konstruktīvu viedokļu apmaiņu, esam gatavi piedalīties debatēs, sanāksmēs, citiem vārdiem – sekot līdzi norisēm, komunicēt vecāku viedokļus politiķiem, taču nemusināt vecākus, neveidot “cepšanos”. Tāpēc esmu pateicīga ikvienam Mammamuntetiem.lv lasītājam, kas dalās savā viedoklī, pieredzē un ieteikumos.
*(21) Ja pašvaldība bērnam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, nenodrošina vietu pašvaldības izglītības iestādes īstenotā pirmsskolas izglītības programmā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) un bērns apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātā izglītības iestādē, tad pašvaldība šim privātam pakalpojuma sniedzējam sedz izmaksas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izmaksas sedz apmērā, kas atbilst vienam izglītojamajam pirmsskolas izglītības programmā nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs. Ja izglītojamais apgūst Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzītās izglītības iestādes īstenotu pirmsskolas izglītības programmu, izmaksas sedz apmērā, kāds noteikts publiskā iepirkuma rezultātā.
Autore: Inga Akmentiņa-Smildziņa, Mammamuntetiem.lv vadītāja