"Bļaģas"? Vai patiešām nav svarīgāku problēmu, kuras risināt skolā!
Cik divskosīgi – dzejolis saceļ sašutuma vētru politiķu un arī vecāku vidū, jo ir izmantots, ar šausmas, nepieklājīgs neliterārais vārds “bļaģas”. Tas nekas, ka šo vārdu uz ielas, tramvajā, tirgū un ko liegsimies –, gan jau arī kādas ģimenes lokā, dzirdam ik dienu. Tajā pašā laikā patiešām svarīgas lietas – skolēnu veselības bojāšana ar smagām skolas somām, mazkustīgs dzīvesveids, neveselīga pārtika un pārpildītās klases, šķiet, paliek nepamanīts, jo no tā jau sev skaļu publicitāti neiegūs. Turklāt pēdējās problēmas prasa reālu risinājumu meklēšanu, kamēr no nejaukā vārda apspriešanas cietīs tikai papīrs.
Šis nav aicinājums ikdienā emociju paspilgtināšanai izmantot
nenormēto leksiku, jo galu gala mūsu dzejas klasiķi Rainis, Bārda
un Veidenbaums prata spēcīgi izteikties arī bez “bļaģas”
iesaukšanas.
Tomēr ir vērts aizdomāties kaut vai par to, ka audzināšana pirmām
kārtām notiek ģimenē. Leksika, izteiksmes veids un attieksme vienam
pret otru, tai skaitā arī tikumība, tiek iemācīta ne jau uz
ielas un pat skolā, bet gan vērojot attiecības ģimenē.
Turklāt ir svarīgākas problēmas, kas risināmas skolas sistēmā
nekā viena vārda "apzelēšana".
Ja nu kāds vēl nav izlasījis skandalozo dzeju, tad te tā
ir:
Agneses Krivades dzejolis "Svētīgi"
svētīgi, svētīgi sasvīdušie
svētīgi uz mirkli izgājušie
svētīgi rupji graudainā struktūrā
svētīgi nesmukie un garie augumā
bļaģas
svētīgi sabrauktie, atpizģītie un nošautie
visi mana rajona krievi un Mego pārdevējas svētīgas
videonomu darbinieki un apsargi, sākumklašu skolotāji un tukšie
nesēji, nabadzībā
un bagātībā un iešu par jums uz barikādēm cīnīties, sa-sodītie un
ka tevi deviņi
pērkoni saspertie, baltiem diegiem šūtie
un krustām šķērsām jūs visi pārējie visā pasaulē arī
bļaģ
svētīgi