Bērni piespiež iziet no komforta zonas. Un tas ir forši!
Visi, kas pazīst mani, zina, ka ziemu ne-cie-šu! Kamēr vieni piecājas par balto sniedziņu un dzesto gaisu, es sēžu pie kalendāra un skaitu dienas līdz pavasara atnākšanai un ikgadējam "īstās dzīves" sākumam. Ziemas prieki nav domāti man! Tā esmu apgalvojusi un jutusies gadiem ilgi.
Līga Brūvere
Mammamuntetiem.lv raksts
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Ja būtu bez bērniem, droši vien no savas komforta zonas es tā arī
nekad neizietu. Vismaz tiktāl, cik tas attiecas uz ziemīgām
izklaidēm un aukstā gadalaika pieņemšanu. Nē un nē, man to nevajag!
Priekš kam, ja var sēdēt ar kūpošu kafijas tasi siltumā, lasīt
grāmatu un skatīties, kā citi uz slēpēm salst?
Lasītākais
Bet, ja ir ģimene un bērni, kas, par laimi, tomēr prot līksmot un priecāties par katru ziemas izpausmi, tad ar laiku, lēnām un negribīgi, savus uzstādījumus nākas mainīt.
Visdrīzāk bez bērnu mudināšanas no ērtajām siltajām kurpēm es neizkāptu, bet ko tik neizdarīsi bērnu dēļ!?
Vienu šādu kategorisku "NĒ" lauzu šajās brīvdienās, kad pēc
vairāku gadu tielēšanās ģimenei par prieku piekritu "mazliet
pamēģināt" kalnu slēpošanu. Vilku kājās sniega bikses, meklēju
biezākos cimdus un ar nolemtību sejā nostājos uz slēpēm. Ak dievs,
cik nēērti! Bet solīt paliek solīts.
3 stundas kopā ar meitu kūņojoties pa sniegu,
katra apguvām jaunas pārvietošanās prasmes - es ar slēpēm,
meita ar snowbordu. Un patiesībā, izrādās, ka izkāpšana no komforta
zonas nav tik briesmīga. Kad no sirds aizraujās un abas kopā
stīvējoties augšā no guļus pozīcijas, ir pat tīri jautri. Arī
smeldzošie muskuļi vakarā nav tik nepanesami.
Visdrīzāk bez bērnu mudināšanas no ērtajām siltajām kurpēm es
neizkāptu, bet ko tik neizdarīsi bērnu dēļ!? Pat ziemu mēģināsi
iemīlēt un kas zina, atklāt arī veidu, kā to tīri ciešami
pavadīt.
Jau apsolīju, ka mēģināšu vēlreiz! Jo būt visiem kopā - tas ir svarīgi! Un nāk par labu arī fiziskajam un prāta možumam.
Autore: Līga Brūvere, Mammamuntetiem.lv redaktore
