Laimīga ģimene. Kā pie tādas tikt?

Aizvadītā gada laikā par laimi un tās “dabūšanu sev” esmu lasījusi, klausījusies un runājusi ļoti daudz – paralēli darbiem Latvijas vecāku organizācijā Mammamuntetiem.lv esmu kļuvusi par Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm vadītāju. Jāsaka, ļoti patīkams amats! Jo tā galvenais uzdevums ir izzināt laimi un priekšnoteikumus tās esamībai ģimenēs, kā arī dalīties iegūtajās zināšanās. Tiesa, runājot par laimi, ļoti skaudri ir pamanāma arī nelaime, taču šoreiz par laimīgu dzīvošanu.

Dalīšos ar dažām galvenajām atziņām, kuras darba gaitā mani uzrunājušas jo īpaši.

Laime ir apzināta izvēle. Katru rītu mostoties izdari izvēli – laimīgs? Vai nelaimīgs? Kāds es gribu būt? Nevis kaut kad, bet šodien. Ja šobrīd nav tas labākais dzīves posms, vienalga var izvēlēties būt laimīgam, godīgi sev atbildot uz jautājumu – kas tad man nepieciešams, lai es būtu laimīgs? Vai arī – kas traucē manai laimei? Cilvēki mēdz atrunāties, ka ar laimi tomēr nav tik vienkārši – tā ir dieva vai likteņa, vai vēl kāda cita rokās. Ka tam kaimiņam, kas laimīgs, ir paveicies ar darbu, sievu un tamlīdzīgi. Tomēr tās ir tikai atrunas. Nedz sieva, nedz darbs viņam visticamāk nenokrita no gaisa. Panākumi jomās, kuras nepieciešamas tieši Tavai laimei, atkarīgas no katra paša.

Vācu filozofs Hēgelis teicis, ka nevienam cilvēkam nevar piespiest būt laimīgam. Šī doma apstiprina jau minēto – tātad ikviens var izvēlēties būt arī nelaimīgs.

Nevienam cilvēkam nevar piespiest būt laimīgam. Tātad ikviens var izvēlēties būt arī nelaimīgs.

Iesaku noskatīties šo iedvesmojošo un aizraujošo lekciju par laimi, kožurnālists un filozofs Haralds Burkovskis vadīja Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm organizēto lekciju “Laimīgiem vecākiem laimīgi bērni” ietvaros.

Lai bērns izaugtu laimīgs, pašiem vecākiem ir jābūt laimīgiem. Citkārt vecāki slauka sviedrus un grūtumu no pieres, sakot – es tik smagi strādāju bērnu dēļ, man jau pašam neko nevajag. Vai – mēs ar vīru kopā esam tikai bērnu dēļ. Taču bērnu laimes atslēga slēpjas pašu vecāku laimē. Veca patiesība – bērns savai dzīvei paņems līdzi nevis to, ko vecāki māca stāstot, bet to, ko māca, rādot ar savu piemēru. Jā, arī to, cik vecāki ir laimīgi vai nelaimīgi! Profesore Gunta Ancāne to salīdzina ar dzimto valodu – proti, to, kā dzīvot un kādas attiecības veidot, bērnam vecāki iemāca gluži tāpat kā valodu, kurā sarunāties.

Uzvedību modeļi ir ļoti dažādi un tos cilvēks apgūst un pārmanto no paaudzes paaudzē. No paaudzes paaudzē tiek nodotas vienādas problēmas (taču kāds no ģimenes to var mainīt!). Tā ir kā dzimtā valoda, ko mēs mācām bērnam. Ja bērnam no dzimšanas iemācām latviešu valodu, tā ir viņa dzimtā valoda un itāliešu valoda būs svešvaloda, ko viņš vēlāk varēs apgūt pēc paša izvēles. Piemēram, ja iemācām, ka pieņemami ir audzināt bērnu, fiziski ietekmējot – iepļaukājot, iedunkājot un citādi perot -, tad šī kļūst par bērna dzimto valodu, ko viņš ar vislielāko varbūtību nodos tālāk saviem bērniem. Ja kāds vecāks šobrīd saka, ka pats nav laimīgs, bet dod visu bērnam, lai vismaz viņš izaugot būtu laimīgs, pastāv liels risks, ka bērns vedīs tādu pieaugušā dzīvi, kāda bija viņa vecākiem - nevis brīvu un laimīgu, uz kādu cerēja vecāki. Ja vecāki saviem bērniem vēlas laimīgu pieaugušā cilvēka dzīvi, jau šodien ir jāsāk mainīt savējo! Tas nozīmē, ka arī pašiem ir jāsāk apgūt “svešvaloda”.

Ja kāds vecāks šobrīd saka, ka pats nav laimīgs, bet dod visu bērnam, lai vismaz viņš izaugot būtu laimīgs, pastāv liels risks, ka bērns vedīs tādu pieaugušā dzīvi, kāda bija viņa vecākiem - nevis brīvu un laimīgu, uz kādu cerēja vecāki. 

Šajā video iespējams skatīt pētījuma “Bērnu laimes ienaidnieki Latvijā” rezultātu apkopojumu. Konkrētais pētījums ir unikāls ar to, ka respondenti ir tikai speciālisti – skolu psihologi, sociālie pedagogi un citi sociālā atbalsta sniedzēji.

Laime ir darbs, laimīga ģimene ir jāveido. Pagājušajā gadā Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm ietvaros tika veikts SKDS pētījums, attiecību mērījums “Amigo laimes indekss”. Rezultātos īpaši lūkojām, ko gan tie cilvēki, kas pētījuma datos uzrādās laimīgāki, dara savādāk, nekā tie, kas ir nelaimīgāki. Atbilde it kā vienkārša – laimīgākajiem ir kādi ģimenes hobiji, tradīcijas, kādas vienojošas, saliedējošas nodarbes. Atrunas ar laika trūkumu noteikti neiztur kritiku – ja laimīga ģimene ir svarīga, tad laiks atradīsies pat visaizņemtākajiem.

Izvērtējot augšminēto pētījumu, tapa Tradīciju skola. Tā ir dārgumu krātuve, kur vērts ieskatīties, ja esi jaunu ģimenes tradīciju meklējumos!

Lai laimīgs Tavas ģimenes jaunais gads!

Autore: Inga Akmentiņa-Smildziņa, Mammamuntetiem.lv un Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm vadītāja