Jauna ministra ideja: Garāks mācību gads, lai bērniem tiktu vēl viena sporta stunda

Rodas virkne jautājumu – kāpēc skolas programma ir pārblīvēta ar tādiem līdzīgiem priekšmetiem kā ētika, kristīgā mācība, sociālās zinības, vēl arī klases stunda, pēc 2 gadiem būs jāintegrē arī cilvēkdrošības mācību viela.  Kāpēc šos jēdzieniski līdzīgos priekšmetus nevarētu kritiski izvērtēt, apvienot un samazināt tiem veltīto stundu skaitu nedēļā?

Vēl viens jautājums – vai jūsu bērnu skolās starpbrīžos ļauj aktīvi izkustēties, skriet, spēlēt bumbu, iziet ārā no skolas telpām un palēkāt “gumijas" , ķerenes? Aptaujājot man zināmos bērnus, uzzinu, ka par skriešanu un lēkāšanu tiek rakstītas piezīmes; spēlēt kārtis nedrīkst, jo tā ir azartspēle; par laimi, arī telefonus izmantot neļauj. Vēlamākais veids, kā pavadīt starpbrīdi, ir rātni sēdēt klasē vai gaitenī. Kāda tad te izkustēšanās?
 

Tāpat nav īsti skaidrs, kas īsti ir sporta definīcija skolā – atpūsties un izkustēties, uztrenēt noteiktas muskulatūras grupas, apgūt pareizu sportošanas tehniku, iesildīšanos? Šķiet, ka sporta stundu atraktivitāte joprojām  stipri klibo. Diemžēl statistikas datu par atbrīvojumu no sporta stundām nav! Šādus datus neapkopo neviena no izglītības vai veselības institūcijām. Tie, kas ir mazkustīgi ārpus skolas, paliks mazkustīgi arī skolā. Savukārt bērni, kuri ir nodarbināti ar dažādām aktivitātēm ārpus skolas, tiks pie vēl viena sportiņa un ilgāka mācību gada. 

Tātad vēl ir pietiekami daudz resursu, lai bērni varētu kustēties, neiesprostoti skolas skolā papildus 2 vasaras nedēļas. Tiesa, arī pašiem vecākiem derētu kritiski novērtēt situāciju, vai mazais bumbulītis tiešām nepavada pārāk daudz laika pie gažetiem. Varbūt kopā labāk aiziet paskriet vai uz peldēšanu? 
 

Līga Brūvere, portāla mammamuntetiem.lv redaktore, divu aktīvu skolnieču mamma