Sešgadnieks uz skolu. No kā baidās vecāki

Tā daļa Latvijas izglītības sistēmā, kas attiecas uz sākumskolu (1.-4.klase), jau sen kliedz pēc pārmaiņām – tā nav piemērota nedz sešgadniekam, nedz septiņgadniekam un pat ne astoņgadniekam. Es kā mamma un kā organizācijas vadītāja, kas ikdienas darbā satiek un klātienē komunicē ar daudziem vecākiem, vērtēju: tik mazam bērnam nav piemērota ne pastāvošā mācību vide, ne mācību viela, ne arī mācīšanās intensitāte. Līdz ar to, lai šobrīd vecāki (un arī skolotāji) vienbalsīgi teiktu jā 1.klasei no sešu gadu vecuma, viņiem ir nepieciešama pārliecība un drošība, ka šis lēmums nav tikai ķeksīša lēmums, un tam patiesi sekos pārmaiņas par labu bērnam.

Kas ir vajadzīgs un kas būtu jānovērš šībrīža skolās, lai sākumskolēniem tajās būtu labi un gribētos atgriezties:

*Ir atsevišķas valsts skolas, kurās (acīmredzot, pateicoties zinošam un progresīvam direktoram) speciāli sākumskolēniem ierīkotas tādas kā rotaļu istabas – kur var atpūsties, izdauzīties, spēlēties un galu galā – vienam ar otru iepazīties, veidot draudzību, kas ir tik ļoti svarīga, lai būtu prieks nākt uz skolu. Tomēr vairumā skolu Latvijā nav šādu telpu un iespēju vienkārši pabūt ar draugiem bez pieaugušo pārmetumiem par trokšņainību, pļāpāšanu un vienkārši par to, ka bērnam gribas (un ir vajadzība!) kustēties. Tāpat atsevišķas valsts skolas nodrošina to, ka bērns vienu stundu dienā pavada ārā, izskrienoties svaigā gaisā – tā būtu jābūt visās sākumskolās ;

Atsevišķas valsts skolas nodrošina to, ka bērns vienu stundu dienā pavada ārā, izskrienoties svaigā gaisā – tā būtu jābūt visās sākumskolās.

*Nepieciešamas pārmaiņas mācību vielā un tās apguvē. Katram bērna vecumposmam ir noteiktas iezīmes, kas nosaka, piemēram, vai un kurā vecumā bērns būs spējīgs ilgstoši noturēt uzmanību. Lielākā daļa mācībstundu notiek, 40 minūtes sēžot, klausoties un varbūt kādam ir iespēja izteikt savas domas (ja skolēnu klasē daudz, tad visiem tādas iespējas nav). Vai līdz ar solīto jauno izglītības sistēmu tas tiks mainīts? Un tad vēl seko jūra ar mājasdarbiem! Ģimenē esam piedzīvojuši situāciju, kurā 1klasniekam vairāk mājas darbu nekā 4klasniekam! Un man par šausmām – ir skolotāji, kas sistemātiski uzdotos mājasdarbus nepārbauda... Vai 1klasniekam ir jāsaprot jēdziens – tu mācies sevis nevis vecāku vai skolotāja dēļ..?

Pieņem vai nepieņem lēmumu par labu sešgadniekiem skolā, skolotājiem ir jāmainās un jāmācās, kā mācīt mūsdienu bērnu.

*Jāmainās skolotājiem! Pieņem vai nepieņem lēmumu par labu sešgadniekiem skolā, skolotājiem ir jāmainās un jāmācās, kā mācīt mūsdienu bērnu (te gan jau cits temats – ko māca mūsdienu skolotājiem). Mūslaiku bērni nav ne labāki, ne sliktāki, viņi ir savādāki – ar citām prasībām pret to, kā viņus māca. Vai šādas pedagogu apmācības ir paredzētas? Un mana pārliecība ir, ka pirmie, kas jāapmāca un jāvērtē, ir skolu direktori. Cik nav dzirdēts un redzēts, kā tiek apcirsti jauno censoņu (lasi – jauno skolotāju) spārni un viņu iniciatīvas tieši savos uzskatos iesīkstējušā direktora dēļ. Jo ērtāk taču ir neko nemainīt;

*Ja “papīros” šobrīd izteiktās prasības bērnam, uzsākot skolas gaitas, bez dažādām sociālajām prasmēm, ir, ka bērnam jāpazīst burti, jāprot lasīt vienkāršus vārdus, jāpazīst cipari un jāprot rēķināt apjomā līdz desmit, tad realitāte ir smagāka – visa izglītošanās ir balstīta uz lasītprasmi. Uzdevums ir jāizlasa, doma jāizprot un tad jāķeras pie darba – vienalga, vai tā ir latviešu valoda, matemātika vai dabas zinības. Turklāt viena mācību gada laikā apgūstamās vielas ir TIK daudz! Ja gadījumā kādam bērnam ir disleksija vai mācīšanās grūtības un to savlaicīgi nepamana ne skolotājs, ne vecāki (šī Latvijā ir nopietna problēma), tad ritms tik dzen uz priekšu un bērns oficiāli kļūst par grūtgalvi uz visu skolas laiku;

*Skolēnu skaits klasē ir pārāk liels ne tikai daudzās Rīgas centra skolās, bet arī reģionos. Ja klasē uz vienu skolotāju ir 25-30 vai pat vairāk bērnu, tā ir neiespējamā misija. Asākie prāti klasē tiks uz priekšu, ne tik asie paliks tālu iepakaļ. Jā, varbūt skolotājs atradīs veidu, kā mazās, kustīgās būtnes savaldīt, bet vai viņš atradīs veidu, kā bērnam (visiem vai gandrīz visiem klases bērniem) likt iemīlēt mācīšanās procesu? Skolēnu skaitam klasē ir jābūt vai nu mazākam vai arī skolotājam ir nepieciešams asistents;

Rezumē: uz pirmo klasi var doties arī no sešu gadu vecuma, ja vien šī skola - gan vide, gan skolotāji, gan mācību viela - ir piemērota attiecīgā vecuma bērniem. Šodienas skola Latvijā diemžēl nav piemērota arī septiņgadniekiem. 

Vecāki, aicinu ņemt vērā un atcerēties – ja lēmums par labu sešgadniekiem skolā tiek pieņemts un no 2018. gada 1.septembra bērniem jāsāk iet skolā no sešu gadu vecuma, taču redzat, ka jūsu bērns vēl nav gatavs skolai, jums ir iespēja pieteikt bērnu mācībām no septiņu gadu vecuma. Šobrīd esošā sistēma ir aplama ar to, ka vienā pirmajā klasē var būt gan sešgadnieks, gan septiņgadnieks, gan arī astoņgadnieks. 

Autore: Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja