Izaicinājuma spēlēs iesaistās tīņi ar vājām sociālām prasmēm un nespēju apliecināties
Pēdējās nedēļas laikā jau vismaz trīs veselību bojājošas un potenciāli nāvējošas izaicinājuma spēles iemantojušas milzu interesi 10 - 15 gadus vecu pusaudžu vidū. Iespējams, ka šobrīd kaut kur vecākiem nepieejamo sarunu čatu un sociālo tīklu slēgto grupu dzīlēs dzimst jauna izaicinājuma spēle jeb čelindžs.
Aprunājoties ar savu 13 gadus veco meitu, kuras aktīvā komunikācija
notiek viedtelefonā, uzzinu, ka par šo tēmu aktīvi diskutē arī paši
jaunieši. “Bet mēs jau neesam tik stulbi, lai ticētu, ka neizdarot
to, ko liek, nogalinās vecākus.” Re kā, izrādās, ka arī šādi
nosacījumi ir izskanējuši spēļu sakarībā!
Klīniskā psiholoģe Sabīne Vilciņa, kas ir pētījusi arī sociālo
tīklu izmantošanas ieradumus tīņiem un jauniešiem, stāsta, ka bērnu
vidū visas idejas izplatās zibenīgi, tieši izmantojot vecāku acij
nepieejamos Snapchat un Watsapp programmas. “Pēc teorijas
skaitās, ka tehnoloģija ir izplatījusies sabiedrībā, ja to izmanto
vismaz 50 miljoniem lietotāju. Televīzijai un radio to sasniedza 50
gadu laikā, vēl pavisam nesen tik ļoti populārā spēlē Pomekon GO šo
skaitli sasniedza 19 dienās. Viena, divas nedēļas un mūs var
sasniegt kāda nupat radusies spēle. Šis brīdis nav “uzķerams” un
kontrolējams. Vienīgais veids, kā vecāki var pasargāt savus bērnus
no bīstamām situācijām, ir savlaicīgi un pārdomāti veidojot
uzticības pilnas attiecības”.
- Nesāciet moralizēt, tiklīdz dzirdat, par kādu
no izaicinājuma spēlēm. Iespējams, ka vecākiem tas ir šokējoši, bet
teikums “Nu bet tu tā nedari!” pusaudzi sarunai neatvērs. Viņš
tikai secinās, ka jums nevar uzticēties.
- Ja uzreiz bērnu neizdodas atvērt sarunai,
parunājiet vismaz par spēlēm, ko viņš spēlē
telefonā vai datorā. Iespējams, ka tas liks viņam sajusties drošāk
un tālāk izdosies izveidot atklātu sarunu par būtiskākām
lietām.
- Svarīgi ir izglītot. Ja bērns kaut kur redz
aizdomīgus, nesaprotamus linkus, aicinājumus, idejas, ja ir
aizdomas, ka viņa klasesbiedriem kaut kas nav kārtībā, tad viņam
vajadzētu par to ziņot kādam pieaugušajam. Vislabāk, protams, ja
tie būtu vecāki. Vecākiem ir jābūt aktīvajiem moderatoriem, kas
iespēju robežās seko tam, ko bērs dara tehnoloģiju vidē.
- Pusaudzim ir svarīgi parādīt citiem vienaudžiem, ka
viņš ir labāks, ka spēj to, ko citi. Visiem tīņiem piemīt
sacensību gars. Svarīgi ir tas, kā šī vēlme sevi pierādīt izpaužas.
“Droši vien arī agrāk, kad nebija interneta un viedtālruņu,
tīņi pieņēma izaicinājumus, kāpa augstās jaunbūvēs vai uz
deviņstāvu māju jumta, tikai nebija tehnoloģiju, lai par to
informētu pārējos. Tagad viedtelefoni ļauj parādīt citiem, ko nu
katrs spēj. Vide ir pieejamāka visiem,” tā
psiholoģe.
- Tie bērni, kas uz šādām spēlēm parakstās, parasti ir ar
vājākām sociālajām prasmēm. Viņi neprot pateikt “Nē”, lai
nezaudētu statusi citu acīs. Pašapzinīgāks tīnis, kam ir sasniegumi
- sportā, dejās, hobijos, var izcelties ar citām prasmēm. Ir bērni,
kuriem šādas vides un prasmju nav, viņi cenšas iekļauties tajā
vidē, kura viņus pieņem, pat ja tie ir šādi dzīvību apdraudoši
izaicinājumi.
- Tieši 10 – 15 gados veidojas prasme pateikt
nē, pārvērst muļķīgu izaicinājumu par joku, aiziet no
situācijas, kurā nevajadzētu iesaistīties.
- Radiet mājās vidi, kurā pusaudzis jūtas līdzīgi kā savā
draugu kompānijā. Jokojiet, smejaties, sarunājaties,
tiklīdz viņš ir gatavs komunikācijai. Aizliegt vai izsekot bēra
aktivitātes virtuālajā vidē ir gandrīz vai neiespējami, tāpēc
vienīgais veids, kā tiešām pasargāt savus bērnus no destruktīvām
aktivitātēm, ir beidzot viņus pa īstam sadzirdēt.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Ilona Kronberga vērš uzmanību tam, ka, lai arī atsevišķi uzdevumi šajās spēlēs var nebūt dzīvībai bīstami, taču fakts kā tāds, ka bērni šādās grupās organizējas, ir jāņem vērā. I. Kronberga arī min dažus iespējamos iemeslus, kādēļ bērni šādās interešu grupās iesaistās, proti, ja bērnam ir nesadalīts, nesastrukturizēts brīvais laiks, ja nav vienotu ierīču lietošanas noteikumu ģimenē, vai arī, ja bērniem ģimenē ir kādas problēmas, kas kādu laiku nav risinātas.
Līga Brūvere, portāla mammamuntetiem.lv redaktore
Lasi arī:
Policija mierina: nav pierādījumu, ka Latvijā kāds bērnus mudinātu
izdarīt pašnāvības
Modē jauniešiem nāk veselību postošs "sāls un ledus
izaicinājums"