Māmiņas ar ratiem, šodien palieciet mājās! Rīgas ielas nav jums

Nupat atvaļinājums beidzies, un pirmās dienas esam Rīgā, tāpēc vēl nezinu labākos ceļus, kur remontdarbu laikā varētu iziet ar bērnu ratiem. Tiesa, par to galva man arī nebūtu jālauza - tāpēc jau ceļa būvi veic profesionāļi, lai vislabāk zinātu, kur un kā pārorganizēt satiksmi, lai neciestu neviens no tās dalībniekiem. Taču te nu mēs esam - no ietvēm uz braucamās daļas ratus cēlu augšā un lejā, un laiku pa laikam iestigu smiltīs un akmeņos tajos posmos, kur kustību uz ietves drīkstēja turpināt, bet segums pagaidām nav atjaunots. Arī šajos posmos ratus pārnesu.

Mierināju sevi ar trīs domām: 1) Neesmu ar bērnu uz velosipēda; 2) Lai arī apkrauti ar somām, man ir viegli sporta rati; 3) Šogad, atšķirībā no pagājušā gada, ja ceļš kādā posmā jāturpina pa braucamo daļu, ir uzlikti norobežojumi gājējiem. 

Mazliet vēlāk nopūtos par tiem vecākiem, kuri savus bērnus ratos var pastumt, taču kaut kādu apstākļu dēļ šobrīd nedrīkst tos nest...

No ietvēm uz braucamās daļas ratus cēlu augšā un lejā, un laiku pa laikam iestigu smiltīs un akmeņos tajos posmos, kur kustību uz ietves drīkstēja turpināt, bet segums pagaidām nav atjaunots. 

Šķiet, vairums to Latvijas iedzīvotāju, kas pabijuši ārvalstīs, pēc atgriešanās mājās pirmās dienas ir kā no laivas izmesti. Kas ar tiem mūsu ceļiem? Bet šoreiz mani ārvalstīs aizķēra vēl kas - pilsētiņā, kur dzīvojām, ielās ik dienas satikām arī daudz vecu cilvēku, daudz tādu, kam ir kustību traucējumi un kas pārvietojās ar spieķi, ratiņkrēslā vai stumjot speciālos staiguļus (vērojot ielas, ir sajūta, ka pie mums šādu cilvēku nav). Diezgan daudzas kundzes un kungi sirmām galvām pārvietojās uz Latvijā neredzētiem nelieliem četriteņu mocīšiem. Radās iespaids, ka tos pensionāriem nodrošinājusi vietējā pašvaldība. Par šo faktu pārliecināties neizdevās,  taču stāsts nav jau par to. 

Radies iespaids - šobrīd Rīgā un Latvijā kopumā ceļu satiksme ir veidota tā, lai tajā ērti būtu pārvietoties tikai veselīgiem, izveicīgiem gājējiem un autobraucējiem ar labiem auto, vēlams, džipiem.

Stāsts ir par to, ka radies iespaids - šobrīd Rīgā un Latvijā kopumā ceļu satiksme ir veidota tā, lai tajā ērti būtu pārvietoties tikai veselīgiem, izveicīgiem gājējiem un autobraucējiem ar labiem auto, vēlams, džipiem. Pārējiem - vecākiem ar bērnu ratiem, riteņbraucējiem, cilvēkiem ar lielākiem vai mazākiem kustību traucējiem, tai skaitā senioriem, kam kājas vairs nav tik vingras, ieteicams palikt mājās. 

Autore: Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja