Auklīte bērnam tuvāka nekā paša mamma un tētis..?

"Man ir vairāki sākumskolas vecuma bērni, kuri katru dienu man jāpaņem no skolas un jāaizved uz noteiktiem pulciņiem. Viņiem, nabadziņiem, to pulciņu tik daudz! Vienā skriešanā. Reiz, kad mazā kliente man bija jāaizved arī uz Ziemassvētku klases pasākumu, uz kuru vecākiem tā arī nebija laika ierasties, man apskrējās dūša," reiz kāds taksists ar mani aizrunājās par to, vai, viņaprāt, mūsdienu vecākam Latvijā bērns ir prioritāte. 

Pēc bērna ierados ap pusē astoņiem no rīta, no bērnudārza izņēmu ap pusē septiņiem vakarā un tad gājām mājās, lai gaidītu vecākus. Vecāki nereti ieradās, kad mazais jau čučēja...

"Es parasti meklēju auklējamos, kas ir aptuveni pus gadu veci, un tad ar viņiem esmu kopā vairākus gadus, līdz viņi sāk apmeklēt bērnudārzu. Tas ir traki, bet dažkārt ir sajūta, ka šiem bērniem ar mani ir tuvākas attiecības. Kad viens mans auklējamais izauga līdz bērnudārza vecumam (nepilniem diviem gadiem), tad mūsu režīms bija šāds - pēc bērna ierados ap pusē astoņiem no rīta, no bērnudārza izņēmu ap pusē septiņiem vakarā un tad gājām mājās, lai gaidītu vecākus. Vecāki nereti ieradās, kad mazais jau čučēja..." savā stāstā dalījās kāda auklīte. 

Ir arī tādas ģimenes, kur klases audzinātājām ir auklīšu e-pastu un e-klases paroles, lai tikai vecākiem "uz pleciem netiktu uzkrauta arī skolas nasta"...

Vēl nesen dzirdēju stāstām, ka ir arī tādas ģimenes, kur klases audzinātājām ir auklīšu e-pastu un e-klases paroles, lai tikai vecākiem "uz pleciem netiktu uzkrauta arī skolas nasta"... Tāpat samulsu, kādas auklītes sludinājumā lasot, ka viņa ir tik jauka, ka, iespējams, viņai ar bērniem būs tuvākas attiecības, nekā viņu pašu vecākiem. Te nu aicinājums auklītēm - tas ir lieliski, ka esat mīļas, atbildīgas un sirsnīgas, tomēr ticu, ka bērnam vērtīgāk būtu, ja neviens nemēģinātu ieņemt vecāka vietu, lai cik sliktas ir ģimenes šī brīža attiecības, bet gan būtu tāds praktiskais palīgs un iedvesmotājs, kas mammai un tētim palīdzētu kļūt par labākiem vecākiem savam bērnam.

Pēdējā laikā ap mani šādi stāsti virmo arvien biežāk. Varbūt dzirdu, saklausu tos tik daudz tāpēc, ka šobrīd mēs, Mammamuntetiem.lv, esam iesaistījušies ģimeniskā kampaņā "Esi man blakus" un esam sadarbības partneri www.laimigamgimenem.lv. Es zinu, ka ir ļoti, ļoti svarīgi veidot sabiedrības domu par to, ka lielākā vērtība ir ģimene un bērns ir prioritāte - ne tikai vārdos, bet arī darbos. Tomēr, uzklausot līdzīgus stāstus tiem, kas izklāstīti augstāk, manām ausīm vairs tik traka nešķiet pat regulārā apkārtējo šausmināšānās - "ģimene atnāca uz kafejnīcu vakariņās, gandrīz nesarunājās, tik skatījās savos telefonos!". Viņi vismaz atnāca kopā, nevis kārtējo reizi atstāja bērnu pie auklītes... 

Latvijas iedzīvotāji apzinās un sajūt, ka ģimene ir liela vērtība; vecāki zina, ka viņu lielākā problēma ir laika trūkums (vai arī nepareiza laika plānošana?), kas neļauj ar bērnu būt tik kopā, cik gribētos. Taču tas nav neatrisināms jautājums! 

Latvijā ik gadu tiek veikti pētījumi par to, kas iedzīvotājus dara laimīgākus un kas nelaimīgākus. Cilvēki vienu gadu ir laimīgāki, citu - mazāk laimīgi. Taču katru gadu pieaug cilvēka laimes sajūta ģimenē, pat 3/4 vērtē, ka viņu laimes avots ir ģimene (Amigo Laimes indekss 2016). Bet vienlaikus Latvijai ir viens no zemākajiem rādītājiem ģimenes emocionālā atbalsta saņemšanā - vismaz katrs trešais bērns novērtē, ka nejūt ģimenes atbalstu (Bērnu labklājības tīkls, 2016). Tātad Latvijas iedzīvotāji apzinās un sajūt, ka ģimene ir liela vērtība; vecāki zina, ka viņu lielākā problēma ir laika trūkums (vai arī nepareiza laika plānošana?), kas neļauj ar bērnu būt tik kopā, cik gribētos. Taču tas nav neatrisināms jautājums! Ir tikai jāsāk darīt - pamazām, bet mērķtiecīgi. Un sākt var ar tādu kā ģimenes paradumu “revīziju” - ko mēs jau šobrīd darām labi, ko gribētu mainīt, uzlabot? Bieži dzirdēti solījumi sākt “jaunu dzīvi”, ar to visbiežāk domājot veselīgāku dzīvesveidu, sportošanu, apņemšanos ieturēt diētu. Taču būtu lieliski, ja šī jaunā dzīve saistītos vairāk ar ģimenes attiecību uzlabošanu, būšanu kopā, vienam otrā ieklausoties.

Jo vairāk jūs klausīsities un veltīsit laiku savam bērnam, kamēr viņš ir mazs, jo vairāk bērns jums uzticēsies, uzklausīs un dalīsies ar jums pusaudžu vecumā, kā arī viņam būs krietni vien augstāka pašapziņa.

Esot kopā ar bērnu, ģimenei veidojas īpašas, emocionāli tuvākas attiecības. Kopā būšana ir veids, kā vienam otru labāk iepazīt. Bērns sajūt, ka esat viņam nozīmīgs, ka viņš ir uzklausīts, sadzirdēts. Jo vairāk jūs klausīsities un veltīsit laiku savam bērnam, kamēr viņš ir mazs, jo vairāk bērns jums uzticēsies, uzklausīs un dalīsies ar jums pusaudžu vecumā, kā arī viņam būs krietni vien augstāka pašapziņa.

Šādām kampaņām, kas rosina un iedvesmo uz saturīga, kvalitatīva brīvā laika pavadīšanu kopā, vajadzētu būt katru gadu un varbūt pat biežāk. Gan tāpēc, ka katru gadu rodas jauni vecāki, gan tāpēc, ka mums ir tendence “iekrist” rutīnā un piemirst to, kas ir lielākās vērtības.

Radošas un iedvesmojošas idejas, kā ģimenei pavadīt laiku kopā, meklē www.esimanblakus.lv, Mammamuntetiem.lv sadaļā Svētki, kā arī www.laimigamgimenem.lv.

Autore: Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja