Meklējam atbildi, kāpēc tik daudzi vecāki Latvijā iestājas pret Helovīniem

Pasmaidīju par komentētāja sašutumu - sak, ir daudz nopietnākas lietas, par ko sašust. Vēlāk, atverot to pašu Facebook, pamanīju vēl cita skeptiķa ierakstu par to, ka Helovīni bērniem izdevīgāki par Ziemassvētkiem, pat dzejolis nav jāmācās. Komentāru par to, ka sagatavot maskas nebūt nav vienkāršāks uzdevums par dzejoļa atskaitīšanu, gan neierakstīju, lai nu paliek. 

Helovīni bērniem izdevīgāki par Ziemassvētkiem, pat dzejolis nav jāmācās.

Tomēr manī palika ziņkāres pilns jautājums par to, kāpēc ir tik daudz pieaugušo, kas tik ļoti noliedz šo bērnu tērpšanos baisajās maskās un saldumu diedelēšanu? Kāpēc viņi šos svētkus uztver ar dusmām, kāpēc ir pat naidīgi noskaņoti? Zemāki skati ekrānšāviņus no Facebook ierakstiem.

Atceros, kā bērnībā slēpos aiz virtuves galda kājas, kad mājā ienāca budēļi. Tas notika kādu laiku pirms Ziemassvētkiem, iespējams, uz Mārtiņdienu. Man bija tik bailīga, bet reizē saviļņojoša sajūta - tāāādi ciemiņi! Budeļu bija daudz - kādi septiņi astoņi, varbūt pat desmit. Lācis, nāve, čigāniete man atmiņā palikuši kā spilgtākie tēli. Budēļu vidū bija gan pieaugušie, gan bērni. Ieraugot mazākos, man tik ļoti gribējās būt viņu vietā! Mamma īpašos viesus cienāja ar pīrāgiem un varbūt vēl kādiem gardumiem, katrā gadījumā viņi nepalika tukšā un tāds bija mūsu uzdevums - pamielot, pielabināt budēļus gluži kā šodienas Helovīna briesmonīšus. 

Budēļu vidū bija gan pieaugušie, gan bērni. Ieraugot mazākos, man tik ļoti gribējās būt viņu vietā! 

Cik dzīva šodien ir tradīcija ar budēļos iešanu, lieki ir jautāt. Ko gan tie latvieši, kuri noliedz bērnu apmelēšanos Helovīnā, ir darījuši lietas labā, lai neaizmirtu, piemēram, Miķeļdienas, Mārtiņdienas, Pelnu dienas  vai Meteņa svinēšanu? Varbūt kāds atbildēs - a mums skolā ir Miķeļdienas tirdziņš! Jā, bet ko tieši Tu, nevis izglītības iestāde, esi darījis, lai šie svētki nepazustu? Jo, grozies, kā gribi, senā budēļos iešana tā pati Helovīnu maskošanās vien ir. Ja atbilde ir - es esmu kristietis un pagānu svētkus neatzīstu, tad tieši kristietim vajadzētu prast pret citu svētkiem izturēties ar iecietību un pieņemšanu, nevis ar klaigāšanu. 

UZZINI VAIRĀK:

Kas ir Miķeļdiena

Kas ir Mārtiņdiena, kā to svinēt

Kas ir Metenis un Pelnu diena

Par tiem, kuri zākajas par Helovīna pieņemšanu, sarunājāmies ar psihoterapeiti Inesi Putnieci: "Nav neviena likuma, kas liktu pieņemt vai atteikties no kādu svētku svinēšanas. Varbūt kāds, izejot no savas vērtību sistēmas, atsakās svinēt šos vai citus svētkus, tomēr vajadzētu būt tā, ka cilvēkam ir reāli argumenti, kāpēc ģimene nesvin, piemēram, Helovīnus. Ja ģimene ir pret, tad bērns gribēs saprast, kāpēc vecāki to neatbalsta. Bērnam nedrīkst atbildēt bez argumentiem, bet ar trulu noliegumu - nē, pieaugušie tā izlēme un viss!"

Ja ģimene ir pret, tad bērns gribēs saprast, kāpēc vecāki to neatbalsta. Bērnam nedrīkst atbildēt bez argumentiem, bet ar trulu noliegumu - nē, pieaugušie tā izlēme un viss!

Psihoterapeite skaidro - ja cilvēks jūtas pārliecināts par savu viedokli, tad viņam nav vēlmes un vajadzības citiem par katru cenu pierādīt savu nostāju, domas. "Ja tomēr cilvēks metas kādam virsū, piemēram, rakstot naidpilnus komentārus, tad stāsts ir par pašu cilvēku, viņa bailēm. Un tas attiecas uz jebkuru jomu, jebkuriem svētkiem, ne tikai jautājumā par Helovīniem."

"Visdīvainākais ir, ka šie baiļu māktie cilvēki ir gatavi mesties virsū pat bērniem. Bērns, saņemot konfekti, būs tik iepriecināts! Bet nē - atrodas pieaugušie, kuri gatavi šos mazos svinētājus izlamāt, sākt viņiem mācīt dzīvot. Paskatieties uz tiem, kas izvēlējušies šos svētkus atzīmēt, no cita skatu punkta! Pirmkārt, tie ir bērni, otrkārt, tā ir cita paaudze. Zinu uzņēmumus, kas šajā dienā saviem darbiniekiem rīko pat masku balles. Tas taču ir lieliski!" būt iecietīgākiem aicina psihoterapeite Inese Putniece. 

Protams, ne jau visi ir pret. Citi smaida. Lūk, vēl viens ieraksts no Facebook:

Autore: Inga Akmentiņa-Smildziņa, Mammamuntetiem.lv vadītāja