Latvijas skolēni starp pasaules līderiem lasīšanā. Kā lasītprasmi pārvērst lasīšanā ar baudu

Latvijas skolēniem labāk padodas lasīšana informācijas ieguvei, proti, spēja uztvert tekstu no enciklopēdijām, uzziņu literatūras, mācību grāmatām. Sliktāk iet ar literāro tekstu lasīšanu, kas vairāk attīsta iztēli un fantāziju, kas ir ļoti nozīmīga uztveres daļa.  Literāro tekstu grūtāka uztvere liecina, ka lasīšana nav iecienīts brīvā laika pavadīšanas veids. 

Visā pasaulē, tai skaitā arī Latvijā, meitenes lasa labāk nekā zēni, bet šajā pētījumā atklājas, ka zēnu kopējais lasītprasmes līmenis ir uzlabojies. Labāk lasa Rīgas skolēni, bet visvājākie rezultāti uz Zemgalē. Lai arī vidējie rezultāti laukos kopumā ir zemāki, arī tie 10 gadu laikā ir uzlabojušies. 

Neraugoties uz objektīvi labajiem sasniegumiem, skolēni paši sevi vērtē ļoti kritiski un bargi, uzskatot, ka lasīšana viņiem padodas grūti. Latvijas bērni sevi ierindo 4. vietā no beigām. Speciālisto to skaidro šādi - bērniem šķiet, ka pati lasīšana ir grūta un mokoša, prasa lielu piepūli. Un, iespējams, nesniedz prieku? 

Neraugoties uz objektīvi labajiem sasniegumiem, skolēni paši sevi vērtē ļoti kritiski un bargi, uzskatot, ka lasīšana viņiem padodas grūti. Latvijas bērni sevi ierindo 4. vietā no beigām.  

Vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv" aktīvi iesaistās procesos, kas ietekmē mūsu bērnu izglītošanās iespējas, seko aktualitātēm šajā jomā, piedalās jaunā mācību satura projekta "Skola 2030” izstrādē. Bērnu lasīšanas tēma vienmēr bijusi saistoša, tāpēc iegūtie dati patiešām iepriecina. Bērni, kas lasa daudz un ar prieku, nākotnē spēs domāt kritiski un domāt neatkarīgi, viņu izaugsmes iespējas būs plašākas un karjeras izvēle daudzveidīgāka. 
 

Lasi arī: Pētījums: Regulāra priekšā lasīšana bērnam ietekmē viņa karjeras iespējas nākotnē

Tāpēc augstu novērtējot skolotāju milzīgo darbu, kas ieguldīts tāda laba rezultāta sasniegšanā, gribas vēlreiz uzrunāt skolotājus - ļaujiet bērniem iemīlēties pašā lasīšanas procesā, iemīlēt grāmatu, atklāt to, cik brīnišķīgus stāstus un piedzīvojumus slēpj grāmata.

Kā arī uzvērt, ka ne jau tikai no skolas un skolotājiem ir atkarīgs, vai tavs bērns būs lasītājs. Pašus pamatus lasītmīlēšanā liek vecāki, turklāt ļoti ļoti agri, lasot priekšā jau tad, kad bērns vēl pat neprot runāt, bet ielāgo, ka grāmatas ir forši, tas ir interesanti, aizraujoši, ka tajā ir NOSLĒPUMS, ko vērts atklāt. 15 minūtes dienā, kas veltīta kopīgai grāmatas pētīšana ir labs pamats lasītmīlēšanas veidošanai. Par to, cik svarīga ir priekšālasīšana, runājām jau pirms vairākiem gadiem, veidojot Pasaku priekšā lasīšanas kampaņu. 

Ja ieguldot savas pūles un laiku, vecākiem ir izdevies iemīlināt bērnu grāmatās, tad ļoti gribētos, lai skola šo prieku nesabojā, bet gan pavairo. 


Lasi arī: Personīgā pieredze: Kā bērniem mācīt lasītprieku jau no zīdaiņa vecuma

Ir brīnišķīgi piemēri, kā mazāko klašu bērniem skolā nostiprina vēlmi lasīt, radot pozitīvas emocijas un asociācijas. Piemēram, ir skolas, kurās pirms stundu sākšanās katrs bērns paņem savu grāmatiņu un klusumā, patīkamā ērtā pozā lasa 10-20 minūtes. Tā ir kā meditācija pirms dienas jezgas un skolā ierastā skaļuma. 

Diemžēl ir arī pretēji piemēri, kas grāmatlasīšanas prieku nokauj. Ikdienā sarunājoties ar vecākiem, dzirdēti dažādi "brīnumi". Piemēram, nosacījums izlasīt noteiktu lappušu skaitu, bet kad atklājas, ka grāmatā ir pārāk daudz bilžu, atzīmi samazina. 

Vai arī nicinoša izturēšanās pret jauniešu "bestselleru" grāmatām. kas vainas "Grega dienasgrāmatai", ja to lasot, pilnveidojas gan lasīšanas tehnika, gan vēlmi rokās paņemt lasāmvielu?

Mana meita - 8. klases skolniece, pastāstīja, ka vēlmi lasīt samazina arī pašu skolotāju attieksme, aicinot izlasīt kādu lasāmgabalu "Es jau zinu, ka jums būs garlaicīgi un nepatiks, bet vajag...". Bērns ir kā švammīte - ko viņam saka, tā viņš šīs lietas arī uztver. 

Čaklajiem lasītājiem ir balllīīīīteeee! Ikviena motivējoša sistēma ir laba, ja tā mudina paņemt rokās, atšķirt un lasīt. 

Pozitīvs novērtējums par ikvienu izlasītu grāmatu un iedvesmojoša motivācija ir daudz iedvesmojošāka par striktiem rāmjiem un "obligātās literatūras" sarakstu, ko nereti bērni un jaunieši pat tīri senatnīgās leksikas dēļ nespēj uztvert. 

Par to, ka skolas literatūras stundās noteikti būtu jāiekļauj moderno autoru darbi, mūsdienīgi progresīvi skolotāji nemaz nešaubās. Tāpēc ir brīnišķīga iniciatīva "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”, kas mudina iepazīt jaunāko lasāmvielu. Turklāt beigās čaklajiem lasītājiem ir balllīīīīteeee! Ikviena motivējoša sistēma ir laba, ja tā mudina paņemt rokās, atšķirt un lasīt. 

Jāuzsver, ka skolēnu lasītprasme ceturtajā skolas gadā ir īpaši nozīmīga, jo šajā laikā notiek pāreja no lasīt mācīšanās uz mācīšanos lasot. Laba lasītprasme ir pamats sekmīgām mācībām turpmākajos gados. Lasīsim! 

*Ar visiem pētījuma datiem var iepazīties Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā šeit. 

Līga Brūvere, vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv pārstāve, portāla redaktore, 2 skolēnu mamma