Aplausus pelnījuši ne tikai ārsti, skolotāji un pārdevēji, bet arī mammas un tēti. Paldies jums!

Par 20% samazināta alga, zaudēts darbs vai jebkādi ienākumi. Teju divreiz vairāk darba nekā iepriekš. Uzņēmuma īpašnieka bailes, kurp vedīs nākamo dienu ceļi, nepieciešamība atlaist kolēģus, lai cik smags būtu šis lēmums. Kā darba iespējas izskatītas akmeņu lasīšana tagad un ogu lasīšana vasarā, neraugoties uz smalkiem izglītības dokumentiem kabatās. Attālināts darbs ar diviem mazuļiem klēpī un maģistra darba rakstīšanu. Vientuļās mammas sastingums, uzzinot, ka piemaksas algai ir iesaldētas... Mammu un tētu darbu pieredzes stāsti šobrīd ieplūst pavasara strauta ātrumā, un zināmu skumju nots ap tiem nav izkliedējama. Tik ļoti gribētos, ja tā vietā varētu aprunāties par laikapstākļiem! Atdodiet senās, garlaicīgās sarunas!

Tik daudzi izliekas, ka viņiem viss ir labi. Paskaties! Taču šo cilvēku grūtības, stress un bailes briest kā pupas, kas iemērktas vārīšanai.

Pirmdzimtā sagaidīšana, tēti vai citu tuvo cilvēku atstājot mājās. Gandarījums, ieraugot, cik bērni izauguši patstāvīgi un spējīgi ar mācībām tikt galā pašu spēkiem. Atskārsme, ka bērnam pāris priekšmetos draud nesekmība, un nekad neklusējošās vecāka vainas apziņas klusa vaidēšana: kur es biju agrāk? Iedomātu sviedru lāšu notraukšana no pieres, jau kuru reizi stājoties pie pannām un katliem, lai gatavotu ģimenei maltīti – ar iespiestu telefonu starp plecu un ausi, organizējot darba lietas. Laimīgs smaids par nepārtraukto kopā būšanu ar bērniem un atzīšanās: es sen jau to gribēju. Smagums, ka bērnu jāatstāj mājās skoloties vienu un jāturpina iet uz darbu. Vai pretēji – nopūta par piespiedu būšanu četrās sienās visai saimei kopā un bailēm atzīties sev, ka tas ir grūti izturams. Šobrīd nav arī divu vienādu pieredzes stāstu par vecākiem un bērniem.

Tāpat kā nav divu vienādu stāstu par attiecībām ar partneri un pašam ar sevi. “Tik daudzi izliekas, ka viņiem viss ir labi. Paskaties! Taču šo cilvēku grūtības, stress un bailes briest kā pupas, kas iemērktas vārīšanai. Arī manējās...,” atzīstas kāds tētis. Ikdienas ierastā kņada līdz šim tik veiksmīgi ļāva nedomāt par itin daudzām neērtām tēmām, bet nu pat siena nepielūdzami kļūst par spoguli, pamazām atrādot visas rūpīgi slēptās raizes. Ir lietas, ko vajag cilāt, kad esi tam gatavs, bet Covid-19 nevienam nejautāja, cik gatavs šim visam esi. 

Mammas un tēti, paldies jums, pat ja Baltā galdauta svētkos neuzvilksit baltu kreklu un paliksit savās tik drošajās pļūtenēs.

Jā, arī es mētājos starp laimīgām dienām un asarām. No zila gaisa sastrīdos ar vīru. Salabstu. Sastrīdos ar sevi. Salabstu. Kaut kur izlasu, ka vajag uzkrāsot lūpas arī, mājās esot, bet man... kājās vecās pļūtenes. Gribu jau strīdēties ar sevi un pļūtenēm, tomēr norimstu. Ne jau tās man liedz kļūt par skaistuli; mazpamazām jāsapucē savas domas, kas ķīseļojas pa galvu. 

Šogad bijām plānojuši aizsākt jaunu tradīciju – Mātes dienas festivālu –, jo mūsu rīkotais Tēva dienas festivāls par tādu Latvijā jau ir kļuvis. Klātienes formātā nenotiks nedz viens, nedz otrs (citos formātos notiks, jau strādājam pie tā!). Taču tieši šogad vairāk nekā jebkad mums, Mammamuntetiem.lv, gribas pateikt paldies un aplaudēt mammām un tētiem. Lai cik rimta vai smagnēja ir katra vecāka šodiena, lai cik kļūdu, blusu un uzvaru savos kažokos ir atrasts, paldies jums! Paldies par ikdienas rūpēm, nopūtām, asarām, paldies par spēku un arī vājumu, paldies par zupas vārīšanu, bērnu opā ņemšanu, paldies un aplausi jums! Mammas un tēti, paldies jums, pat ja Baltā galdauta svētkos neuzvilksit baltu kreklu un paliksit savās tik drošajās pļūtenēs.

Saudzējiet sevi! 

7 FOTO

Atradām baltus kreklus

+ 3

Skatīt visus

Inga Akmentiņa-Smildziņa, vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja 

Foto: Artūrs Ķipsts, Mammamuntetiem.lv