Apdrošināšana, apmaksāta dzīvokļa īre, brīvpusdienas – ar kādiem bonusiem izglītības nozarei piesaistīt pašus labākos?

“Mammu, zini, mums visi skolotāji ir baigi labie – man patīk,” nesen savā vērtējumā dalījās mans dēls, kurš mācās vidusskolā. Šo dzirdot, mana mammas sirds uzgavilēja. Kamēr valsts plēš matus no galvas, lai risinātu pedagogu iztrūkumu, ir skolas, kuras savu buru acīmredzot ir pratušas noturēt. 

Arī vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” piedalās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sanāksmēs, kurās tiek spriests par valstiskiem risinājumiem pedagogu iztrūkuma novēršanā, tāpēc situāciju papētām sīkāk – vai un cik katastrofāls ir pedagogu iztrūkums, kas šobrīd pedagogiem tiek piedāvāts un ko vēl varētu piedāvāt?

Iesniedz savu priekšlikumu pedagogu bonusiem!

Ir sajūta, ka par un ap izglītības nozari publiskajā telpā pandēmijas laikā (un diemžēl arī pirms tam) ir runāts tik daudz slikta, ka ne vienam vien darba meklētājam, kam ir pedagoģiskā izglītība, pat negribas acis celt šajā virzienā. 

Pandēmijas laikā pedagoga profesija, šķiet, savu prestižu ir zaudējusi visvairāk – sak’, tā ir visgrūtākā un vienlaikus vissliktāk apmaksātā profesija. Nu ko es tur sevi aprakšu!

Darbs patiesi nav viegls, īpaši pandēmijas laikā – man kā vecākam bail pat iedomāties, cik reižu mācību gada laikā skolām ir nācies pārplānot savu stundu grafiku un dienas kārtību. Tomēr šis darbs gan no valsts, gan ģimenes skatpunkta ir tik nozīmīgs! Valsts un skolu uzdevums ir nevis vienkārši aizpildīt vakances, bet panākt, lai šajā jomā strādā vislabākie.

Tāpēc “Mammamuntetiem.lv” pēta, kāds atalgojums, bonusi un iespējas pedagogiem šobrīd tiek piedāvāti. Kā arī izsakām versijas un aicinām izteikt arī savējās – kāds piedāvājums pedagoga vakanci padarītu konkurētspējīgu?

Pedagogu iztrūkums ir liels vai mazs?

Pedagogu šobrīd trūkst, tā tas bijis arī iepriekš, un interesanti, ka procentuāli šajā sfērā darbinieku iztrūkums nav lielāks kā citās. Kopumā visās nozarēs Latvijā palielinās vakanču īpatsvars – Latvijā vidēji ir ap 16 tūkstošiem brīvu darba vietu (procentos ap 1,7 %). 

Ja izglītības nozari salīdzina ar citām, tad izglītības nozarē ir ceturtais zemākais vakanču īpatsvars, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Protams, pedagogu iztrūkums ir problēma un risināma steidzamības kārtā, tomēr teikt, ka tieši izglītības nozare ir šausmās, nav korekti. Risinājumu ir iespējams atrast, nevis saceļot paniku, bet mērķtiecīgi izstrādājot konkurētspējīgu piedāvājumu – gluži kā tas tiek darīts, meklējot darbiniekus citās nozarēs.  

Cik liela ir skolotāja alga?

Zināms, ka ierasti pilnas slodzes darbs Latvijā ir 40 stundas nedēļā. Pedagoga profesijā pilna slodze ir 30 stundas nedēļā. Ja skata pedagogu vidējo algu no valsts budžetā noteiktās mērķdotācijas apmēra, to piemērojot uz 30 stundu darba slodzes nedēļu, tad vidējā alga mēnesī ir 1024 eiro (“uz papīra”). Ja darba slodze būtu 40 stundas nedēļā, tie būtu 1365 eiro mēnesī (“uz papīra”). 

Dati liecina, ka Latvijā ceturtā daļa skolotāju strādā mazāk par pusslodzi, un tas nozīmē – mazāk par 15 stundām nedēļā. Šā iemesla dēļ kopējais Latvijas skolotāju vidējās algas rādītājs ir neliels – 835 eiro mēnesī (informācija no konceptuālā ziņojuma "Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei"). 

Esošie bonusi

Apkopojam jau esošos bonusus, kas pedagogiem tiek vai var tikt nodrošināti.

• Gandrīz 2 mēnešu atvaļinājums. Izglītības likuma 52. panta 1. daļas 2. punkts paredz, ka pedagogam ir tiesības saņemt valsts garantētu, apmaksātu ikgadējo astoņu nedēļu atvaļinājumu, t. i., 40 darba dienas, 56 kalendāra dienas.
• Supervīzijas (konsultatīvs atbalsts jautājumos, kas saistīti ar darbu un profesionālo darbību). IZM sarunās ar “Mammamuntetiem.lv” ir norādījusi, ka diemžēl pedagogi uz šo atbalsta formu nepiesakās naski, lai gan supervīzijām ir būtiska nozīme izdegšanas riska mazināšanai. Projekta Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” ietvaros ir notikušas vairāk nekā 800 supervīzijas, katrā no tām piedalījušies apmēram 10 skolotāji. Katrā izglītības iestādē ir plānotas 2 supervīzijas.
• Profesionālās pilnveides kursi. VB un ESF finansēti profesionālās kompetences pilnveides kursi. Atvēlētais finansējuma apjoms no valsts budžeta – 1,2 miljoni. Katru gadu iespēja pilnveidot savas profesionālās prasmes ir aptuveni 20 000 pedagogu.
• Piemaksas. Pedagogu darba samaksas noteikumi (MK noteikumi Nr. 445) paredz arī dažādas piemaksas par pedagoģisko darbu, piemēram:

* piemaksas valsts ģimnāziju un profesionālās izglītības kompetences centru pedagogiem (10 % apmērā no mēneša darba algas);

* profesionālās izglītības iestāžu profesionālo mācību priekšmetu skolotājiem (piemaksa līdz 20 % no mēneša darba algas); 
* piemaksas par darbu īpašos apstākļos no valsts budžeta finansēto izglītības iestāžu pedagogiem, piemēram, speciālās izglītības iestādēs un speciālajās klasēs;

* piemaksa par pedagogu profesionālās darbības kvalitāti atbilstoši iegūtajai kvalitātes pakāpei;

* ņemot vērā personisko darba ieguldījumu, pedagogam var piešķirt prēmiju vai naudas balvu, izmantojot ietaupītos darba samaksai paredzētos budžeta līdzekļus.

Priekšlikums bonusiem

Jautājums ir: kādi bonusi darbspējīgus cilvēkus motivētu izvēlēties tieši skolotāja profesiju? Augšminētais saraksts noteikti ir papildināms, aizgūstot idejas, ko cīņā par labākajiem darbiniekiem izmanto privātie uzņēmēji.

Kad vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” tikās ar IZM ministri Anitu Muižnieci, viņa izteica iespēju, ko pašvaldības pedagogiem var piedāvāt jau kaut šodien – apmaksāt pedagoģijas studijas vai tālākizglītību. Piemēram,

ja konkrētajā pašvaldībā trūkst mācībspēka, piemēram, eksakto zinātņu priekšmetos, tad piedāvāt apmaksāt studijas tiem, kas gatavi strādāt konkrētās pašvaldības izglītības iestādēs.

Cīņā par to, lai izglītības nozarei piesaistītu darbspēku, lielu ieguldījumu var sniegt tieši pašvaldības; daļu no tām pašvaldības var ieviest jau tūlīt:

• Brīvpusdienas izglītības iestādes darbiniekiem. Kāds teiks, ka skolā pusdienas tāpat nav dārgas, un tomēr – mācību gadā summa savācas ievērojama, turklāt atsevišķās skolās brīvpusdienas skolas darbiniekiem jau tiek nodrošinātas.
• Apmaksāta mājokļa īre. Ja pašvaldībai ir iespēja, var nodrošināt jau konkrētu dzīvojamo platību, tomēr lielisks atbalsts būtu dzīvojamās platības īres maksas pilnīga vai daļēja segšana. Protams, savu artavu var sniegt arī privātie uzņēmēji, piemēram, Cēsīs uzņēmums “Draugiem Group” cels īres māju ciematu Cīrulīšos; pilsētas mācību iestāžu pedagogiem tajā būs iespēja saņemt 50 % atlaidi no īres maksas.
• Veselības apdrošināšana. Ir skolas, kas šo nodrošina – Izglītības likuma 60. panta 3. daļā noteikts, ka var paredzēt sociālās garantijas, ko pieejamā budžeta ietvaros nodrošina dibinātājs (attiecīgi pašvaldība vai valsts), piemēram, veselības apdrošināšana, atvaļinājuma pabalsts. Tomēr veselības apdrošināšanu vajadzētu segt visiem pedagogiem.

Kura ir pedagogam draudzīgākā pašvaldība?

Jau vairākus gadus Latvijā norisinās konkurss “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība”, kur pašvaldības pozitīvā veidā sacenšas ar savu piedāvājumu un atbalstu ģimenēm, gadu no gada savu piedāvājumu klāstu bagātinot. Esot žūrijas lomā, “Mammamuntetiem.lv” ievēroja, ka pašvaldības cita no citas pat sāka aizgūt idejas, un jāteic, ka ģimenēm, kuras plāno no lielpilsētas pārcelties uz dzīvi Pierīgā vai reģionā, ir patiesi labi piedāvājumi – ģimenēm draudzīgu pašvaldību nu jau ir daudz!

“Mammamuntetiem.lv” rosina Latvijā uzsākt konkursu “Pedagogam draudzīgākā pašvaldība”. 

Tas ir veids, kā mērķtiecīgi izvērtēt, vai un kā pedagogu apstākļi pašvaldībās atšķiras, vai un kā viņus sava pašvaldība atbalsta, vai un kā pašvaldības strādā pie tā, lai viņu reģionam piesaistītu vislabāko mācībspēku.