Diskusijas, ko sarunu festivālā "Lampa" iesaka apmeklēt Mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa
Savas Lampas programmas izlases veidošana vienmēr ir izaicinājums; parasti vados pat ne pēc tēmas, bet pēc runātājiem – ja speciālists ir zinošs, saistošs, kaut kādā mērā mans favorīts, tas spēj ievilkt pat tādās tēmās, par kurām iepriekš nebiji ineresējies vai biji pat baidījies domāt.
.jpg-696x464.jpg)
FOTO: Publicitātes foto
Inga Akmentiņa-Smildziņa, vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja.
- Piemēram, diskusija “Kad pornogrāfija ir daļa no bērnības” ir tā tēma, par kuru vecākiem – arī man – ir biedējoši iedziļināties, skaļi runāt, apspriest. Tomēr to vajag darīt, un arī es darīšu, jo šajā sarunā būšu kā viens no runātājiem. Mūsdienās pornogrāfiskus materiālus nav iespējams noslēpt no bērniem, lai kādas izsekošanas programmas sava bērna ekrāniericēm nepierīkotu. Saruna notiks Labklājības ministrijas Spoguļteltī, esmu paredzējusi tur paklausīties arī citas diskusijas – telts sauklis ir “Bērns – sabiedrības spogulis”; kaut mums būtu drosme ciešāk šajā spogulī ieskatīties.
- Saruna par lasītprasmi “Starts vai restarts?” ir tā, uz kuru laipni aicinu visus vecākus – arī tos, kuru mazuļi vēl tikai ratos vai pat vēl puncī. Tēma grāmatas un lasītprasme manai sirdij ir īpaši tuva; par to esmu gan veikusi pasaulē veiktu pētījumu apkopojumu, gan pati veikusi pētījumu. Jo Latvijas bērnu lasītprasme ir kritiski zema. Diskusijā piedalīsies arī Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Lasītākais
- Mūsu ģimene nav ne vegāni, pat veģetārieši ne. Varētu teikt, ka visēdāji, tomēr pēc iespējas gādājam zināmas izcelmes vietējos produktus, iepērkamies pie lauku kaimiņiem, vislaipni pieņemam vecāku audzētos labumus, audzējam arī paši un mēģinām iedvesmot citus kaut uz palodzes ieviest mini dārziņu. Laukos mums ir arī dīķis, tāpēc saruna “Dīķis kā mazdārziņš” ir iekļauts manā “must have” diskusiju listē; ceru, ka tur pastāstīs ne tikai to, kā šajā “mazdārziņā” labumums izaudzēt, bet arī veiksmīgāk “ievākt ražu”:).
- “Sapnis vai murgs: dzīve dažādu Latvijas novadu lauku teritorijās pēdējos 100 gados” ir diskusija ar ļoti spēcīgu dalībnieku listi. Un tā kā sirdī esmu absolūts laucinieks, kurš mērķē tuvākajā laikā tur atgriezties uz dzīvi, diskusija īsti vietā. Vai lauku teritoriju panīkums ir neatgriezeniska globāla tendence? Lai vai kāda ir atbilde, es gribētu, lai katram bērnam Latvijā ir savi lauki, sava zaļā vieta un miera oāze.
- “Par ko sapņo Latvijā” ir saruna, kurā apspriedīs, kādi ir Baltijas valstu iedzīvotāju sapņi. Par ko viņi sapņo savā dzīvē? Kāda ir viņu sapņu valsts un sapņu sabiedrība? Un kam šie sapņi jāīsteno – pašiem, valstij vai kādam citam? Es zinu, par ko sapņoju es, un gribu uzzināt, vai citi vecāki arī sapņo? Vai mudina sapņot arī saviem bērniem? Domāju, ka tieši sabiedrības spēja/nespēja sapņot ietekmē to, kā mums Latvijā klājas.
Saistītie raksti
-
Diskusija festivālā LAMPA: kurš ģimenes lietās gudrāks – mamma vai tētis? VIDEO
-
No attiecību stiprināšanas līdz labākai karjerai. Kā priekšā lasīšana spēj ietekmēt bērna dzīvi
-
Bērni mūs, visus vecākus, kādreiz izvedīs no rāmjiem! Noteikti! – saruna ar psiholoģijas doktori par to, kā būt labai mammai
-
Mammu sapulce: mīti un patiesība, kāda ir forša mamma
