Sieviešu cietuma bērnu liktenis
Puisīša māte nezina, kas ir viņa tēvs — pie bērna tika, „apkalpojot” tālbraucējus šoferus uz „trases”. Māte ir alkoholiķe un narkomāne, arī mazajai ir HIV. Puisītis ir draudzīgs, bet trakoti alerģisks — viņa mamma, stāvoklī būdama, nogalināja cilvēkus... Kad, apskatot Iļģuciema sieviešu cietuma bērnu dzīvesvietu, biju nodomājusi, ka viņiem te diezgan mājīga dzīvošana, mani satrieca minētie stāsti.
Tik tiešām — lai arī telpas iekārtotas lielākoties no
lietotām un labdaru dāvātām lietām, bērnu istabiņas ir mājīgas.
Kamēr māmiņa vēlas, viņa ar savu jaundzimušo dzīvo atsevišķā
istabiņā, bet vēlāk, kad māte atsāk darbu (cietuma sievietēm ir
iespēja turpat uz vietas piepelnīties, kā arī mācīties), bērnu
pārved uz vecāko grupu, kur bērni atrodas personāla uzraudzībā, un
ar mammu viņš var satikties noteiktā laikā. Māmiņu dzīve tur ir kā
studentu kopmītnēs — gaitenis ar istabiņām, kurās, ejot garām, var
ielūkoties caur stiklotu lodziņu.
Tā ejot, piestājām pie kāda lodziņa, un cietuma Mātes un bērna
daļas priekšniece Agita Mediņa man priecīgi teica, ka šorīt
(cietumā viesojos pirms pāris nedēļām) ar ķeizargriezienu pasaulē
nākusi meitenīte Laura. Kādu laiku pēc tam viņu bērnu pulciņam
pievienojies arī puisēns Edvards. Patlaban cietumā kopumā mīt
astoņi bērni, bet vēl septiņi ir ceļā. „Pēc aptuveni diviem
mēnešiem mūsu pulkam viens aiz otra piepulcēsies četri mazuļi.
Sakritis tā, ka četrām no septiņām grūtniecēm bērniņi dzims ik pēc
nedēļas,” man stāstīja Agita Mediņa.
Bērniņš no mātes inficējies ar HIV
Nesen mājās palaista kāda māmiņa ar pusotru gadu veco dēliņu — viņu
atbrīvoja pirms termiņa. Meitenei cietumā bija jāpavada trīs gadi,
bet par priekšzīmīgu uzvedību viņu atbrīvoja pusotru gadu
ātrāk.
Pie foto: Pagalms, kurā rotaļājas un ar bērniem pastaigājas cietuma māmiņas.
Pāris dienas pēc manas viesošanās cietumā atbrīvoja arī māmiņu, par kuru priekšniece Mediņa nogrozīja galvu (vārdā nevienu cietuma sievieti un bērnu nesaukšu, jo minēšu diezgan nepatīkamus faktus). Sieviete ir alkoholiķe un narkomāne, kuras pusotru gadu vecajai meitiņai ir ne vien
augļa alkohola sindroms
, bet arī HIV... Īpaši pateicīga Agita Mediņa šķita tieši par daudzajām zīdaiņu vanniņām, kas atvestas mūsu portāla mammam.lv/tetiem.lv akcijas Lūdzu, palīdzi cietuma bērniem laikā — lai arī ar HIV nevar inficēties, mazgājoties vienā vannā, citas māmiņas savus mazos negribējušas likt turpat, kur nupat bijis blondais meitēns...
Savam vecumam pārāk sīkā meitenīte vairījās ņemt manis piedāvātās zemenes, cieši apķērusies savai māmiņai, kuras sejā nelabojamas pēdas atstājis viņas iepriekšējais dzīvesveids... Nu jau abas izlaistas brīvē, taču ceļš neveda uz mājām — tādu viņām nemaz nav. Šo sievieti ar bērnu sagaidīja krīzes centrs, kur par viņām pusgada garumā gādās un palīdzēs sākt jaunu dzīvi. Cerams, izdosies!
Cietuma darbinieces brīvprātīgi ved mazos pastaigās ārpus cietuma, piemēram, uz jūru, lai arī viņi, kas jau kopš pirmajām dzīves dienām mituši cietumā, redz, cik patiesībā plaša ir pasaule...
Man viesojoties cietumā, Agita Mediņa atrādīja arī citas akcijas
laikā sagādātās lietas. Lūdzot palīdzēt, mēs nelikām uzsvaru uz
naudas dāvinājumiem, jo cietumā mītošajiem mazuļiem trūka pat
viselementārākā — šampūnu, ziepju, gultiņu, paladziņu, apavu,
drēbīšu, autokrēsliņu, autiņbiksīšu... Bet nu Agita priecīgi teic,
ka apģērbu un apavu viņiem pietikšot diviem gadiem! Jo apģērbti ir
ne vien jaundzimušie, bet arī lielākie bērni un šis tas ticis pat
topošajām māmiņām! Atdāvinātas arī vairākas redeļu gultiņas un ļoti
labas kvalitātes ratiņi, kā arī autokrēsliņi, jo tieši vasarās
braukšanu visvairāk — cietuma darbinieces brīvprātīgi ved mazos
pastaigās ārpus cietuma, piemēram, uz jūru, lai arī viņi, kas jau
kopš pirmajām dzīves dienām mituši cietumā, redz, cik patiesībā
plaša ir pasaule...
Beidzot pērk vajadzīgās, nevis lētākās
zāles
Tomēr arī naudas dāvinājumu konts nav palicis tukšs.
Drīz pēc tam, kad portāls mammam.lv/tetiem.lv sāka akciju
Lūdzu, palīdzi cietuma bērniem, es posos, lai dotos mazos
Iļģuciema cietuma iemītniekus apraudzīt. Ciemošanās tika atcelta,
jo vairāki bērni saslima ar vēdera vīrusu. Bet pēc dažām dienām
manā elektroniskā pasta kastē iekrita vēstule no cietuma, kas lika
sariesties asarām: „Mūsējie bērni ir jau gandrīz veseli, jo beidzot
varējām nopirkt vajadzīgās, nevis lētākās zāles. Ļoti noderēja
saziedotā naudiņa.” Varbūt šie ir tukši vārdi tiem, kam bērnu nav,
bet man, divu bērnu māmiņai, pār muguru pārskrēja skudriņas —
vēdera vīrusi mazajiem (cietumā mīt bērni līdz četru gadu vecumam)
ir grūta slimība, un te es izlasu, ka „beidzot varējām nopirkt
vajadzīgās, nevis lētākās zāles”...
„Mūsējie bērni ir jau gandrīz veseli, jo beidzot varējām nopirkt vajadzīgās, nevis lētākās zāles. Ļoti noderēja saziedotā naudiņa.”
Līdz šim cietuma Mātes un bērna daļai ir saziedoti nedaudz vairāk
par 600 latiem, un naudiņa turpina ienākt. Mātes un bērna daļas
priekšniece Agita Mediņa solīja šos līdzekļus taupīt medikamentiem.
Ja ir slimošanas, naudu no cietuma pārvaldes viņi teorētiski varot
dabūt, taču process ir garš — iesniegumu un papīru kārtošana, bet
mazais slimnieciņš taču nevar tik ilgi gaidīt... Tāpēc liels, liels
paldies visiem, kas dāvināja un dāvina cietuma bērniņiem!
No mūža ieslodzījuma izglābj grūtniecība
Par cietuma bērnu likteni... Arī
viņi ir skaisti bērni. Varbūt nedaudz bailīgāki nekā brīvībā
augošie, tomēr draudzības alkstoši. Kāds divgadīgs puisēns ātri
vien pierada pie manas klātbūtnes, rādīja jokus un skaļi smējās —
kā jau visi bērni. Viņa māmiņa — jauna meitene — šķita gādīga un
rūpīga. Jā, tāda viņa esot, taču... Viņai piespriests ilgākais
sods, kāds vispār vienīgajā sieviešu cietumā Latvijā ir, — 19 gadu.
Lai gan būtu pienācies mūža ieslodzījums... Meiteni izglābis dēls,
kura sirds tobrīd jau pukstēja zem viņas sirds. „Vai ko
nogalinājusi?” es uzdrošinājos apjautāties. Jā. Un ne vienu vien.
Arī gaidību laikā... Šī ļoti centīgā māmiņa dažkārt kļūstot tik
agresīva, ka neesot vairs aprēķināma... Vai mātes izdarības
grūtniecības laikā kā ietekmējušas mazo zēnu? Jā. Viņš ir ļoti,
ļoti alerģisks. Tad maigā ādiņa kļūstot teju jēla.
Sasniedzot četru gadu vecumu, bērniem cietums jāatstāj, ja arī
mammai vēl tur jāpaliek. Kas pēc diviem gadiem notiks ar šo zēnu?
Mēģinās viņam atrast audžuģimeni, un puisēns savu nogrēkojušos māti
varēšot cietumā apciemot.
Ēdot zemenes, uz mani raugās vēl kāds divgadnieks, greznām cirtām
rotātu galvu. Viņa tēvu māte nepazīst — bērniņš pieteicies,
„apkalpojot” tālbraucējus šoferus uz „trases”. Starp citu, šā zēna
mamma cietumā jau atgriezusies vienpadsmito reizi.
Iepazīstoties ar šiem mazuļiem, es prātoju: ja pieņemam uzskatu, ka
bērni savus vecākus izvēlas paši, tad nez kādu motīvu vadīti viņi
sev izvēlējās tieši šīs mātes un attiecīgi šo likteni...?
JA ARĪ TEV IR IESPĒJA PALĪDZĒT
CIETUMA BĒRNIEM, pārskaiti naudu cietuma dāvinājumu
kontā:
Saņēmējs: Iļģuciema cietums
Reģistrācijas numurs LV90000057371
Banka: Valsts Kase
Bankas kods: TRELLV22
Saņēmēja konts: LV64TREL7190260000000
Informācija saņēmējam: Mātes un bērnu daļai
Paldies visiem, kas atbalstīja un aizvien atbalsta portāla
mammam.lv/tetiem.lv organizēto akciju Lūdzu, palīdzi
cietuma bērniem! Īpašs paldies portālam
draugiem.lv, iknedēļas žurnālam
Marta un Radio
Skonto.
Inga Akmentiņa-Smildziņa
, māmiņa un mammam.lv/tetiem.lv radošā direktore