Septiņu gadu krīze bērnam astrologa skatījumā. Stāsta Račs

Mēs zinām, ka mainās četri gadalaiki un katrreiz tā ir krīze. Mēs visi zinām, kā tas ir ar Mēness ciklu: Mēness fāzes mainās tieši ceturtdaļu punktos, un daba (arī cilvēks kā tās sastāvdaļa) piedzīvo krīzi — kaut kas mainās. Mēs nemaz neaizdomājamies, ka arī diennaktī ir četri krīzes punkti: rīts, kad jāceļas, pusdienas laiks, kad lielākie darbi jāpadara un tad jāpārslēdzas uz lēnāku ātrumu, darba dienas beigas, kad sākas vakara cēliens, nakts, kad jāiet gulēt...
Cilvēks mēģina ar tehnoloģijām, mākslīgo apgaismojumu un stimulējošām/nomierinošām vielām šos ciklus ietekmēt pēc savas gribas, taču tas vienmēr beidzas neveselīgi.
Vienkāršs piemērs, kas visu paskaidro: ja pusnakts krīzē jūs neejat gulēt (tas ir, nepieņemat pareizo lēmumu (vārds „krīze” cēlies no grieķu krino, kas nozīmē ‘izlemt’), tad no rīta, krīzē, kad jums jāceļas un jāiet uz darbu, jums būs divtik grūta krīze...

 

Cilvēks mēģina ar tehnoloģijām, mākslīgo apgaismojumu un stimulējošām/nomierinošām vielām šos ciklus ietekmēt pēc savas gribas, taču tas vienmēr beidzas neveselīgi.

 

Astroloģijā galvenais spēks, kurš rada krīzes un liek pieņemt lēmumus, ir Saturns — Laika un Kārtības valdnieks. Laiks mūs atkal un atkal atgriež pie tā, ko esam vai neesam izdarījuši, kādus lēmumus esam vai neesam pieņēmuši. Tā attēlā mēs redzam, ka, piemēram, slavenā pusmūža (četrdesmitgadnieku) krīze ir tā pati pusaudžu krīze, tikai pa otram lāgam...
Pirmā astroloģiskā krīze cilvēka mūžā ir Saturna cikla pirmā ceturtdaļa — septiņu gadu krīze.
Jebkuras krīzes ilgums ir ļoti individuāls un unikāls arī paša cilvēka dzīvē. Psiholoģijā izmanto vidējo krīzes ilgumu un laiku, taču astroloģija daudz precīzāk spēj noteikt tās laiku. Septiņu gadu krīze var ilgt mēnesi, taču tā var ilgt arī gadu!

Kas šajā vecumā ir svarīgākais?
Pirmo reizi mūžā cilvēkam ir jāpieņem nopietni lēmumi. Ja cilvēks (dvēsele ir pieaugusi jau kopš dzimšanas, prāts nav pieaudzis, tāpēc šeit un turpmāk netiks lietots vārds „bērns”, bet gan „cilvēks”) pats nevēlas pieņemt lēmumu sākt mācīties skolā, tas tiek izdarīts viņa vietā. Cilvēks saskaras ar pieredzi: ja es pats neuzņemšos atbildību, man piespiedīs to izdarīt. Situācija pārņems varu pār mani, ja es nerīkošos pats. Kāds varenāks spēks — vecāki, pieaugušie — pieņem lēmumu, un man tas ir jāpilda. Visi taču atceras, kā tas skan: man ir jā-iet skolā! Priedēklis „jā-” turpmākajā dzīvē parādīsies aizvien biežāk un biežāk, un tieši šajā — septiņu gadu — krīzes laikā mēs varam izveidot pirmo konstruktīvo pieredzi, sastopoties ar šo „jā-”...

Atbildības sajūta ir tēva kompetencē. Tieši viņš ir tas, kas ar savu uzvedību, piemēru un audzināšanu spēs vai nespēs parādīt, ka var konstruktīvi pārvarēt grūtības.

Tiem, kas uzauguši ģimenēs, kurās kopš mazotnes šis „jā-” tiek lietots, tas nebūs nekas jauns — būs jau pierasts... Taču tiem, kas audzināti brīvāk, tas var būt īsts šoks. Tiek konstatēts, ka dzīve bez mammas, bez tēta gādības dažas stundas dienā ir tik grūta. Tieši vecāku veselīga attieksme šīs krīzes laikā ir galvenais pamats turpmākās dzīves (īpaši trīsdesmitgadnieka vecumā — skat. attēlu) izvēlēm. Atbildības sajūta ir tēva kompetencē. Tieši viņš ir tas, kas ar savu uzvedību, piemēru un audzināšanu spēs vai nespēs parādīt, ka var konstruktīvi pārvarēt grūtības. Tieši viņam ir jānosprauž robežas, kur beidzas vecāku (pieaugušo) pienākumi un kur sākas paša cilvēka pienākumi.
Taču pieņemt lēmumu mācīties skolā jau nav grūti, grūti ir pie tā turēties... Cilvēks sāk saprast, ka par katru lēmumu ir arī jāatbild. Skolā ejot, bieži jāceļas agri, jāmācās mājas darbi, pareizi jāuzvedas un ir vēl tik daudz noteikumu...
Te nu laiks vecāku gudrībai, lai novestu cilvēku pašu pie atziņas, ka izpildīt pienākumu ir dabiski un izdevīgi. Ir jāizjūt sekas, citādi neviens nav kļuvis apzinīgs.
Šīs krīzes laikā cilvēks apzinās, mācās, kā būt izlēmīgam. Ja neiemācās, tiek iestrādāts modelis, ka lēmumus pieņem kāds cits...
Šajā krīzē notiek cilvēka emocionāla atdalīšanās arī no mammas (Mēness augošais 1. ceturksnis). Tas nav viegli, taču neizbēgami. Tā, protams, ir krīze arī mammai, ja tā pārāk pieķērusies savam mazajam.

Krīzes ilgums tagadējiem septiņgadniekiem. (Atgādinu, ka septiņi gadi ir vidējais krīzes vecums)!
Piemēram, ja cilvēks dzimis 2000. gada jūlijā, novembrī un 2001. gada aprīlī, tad krīze ir 2007. gada augustā.
2000. gada augustā, septembrī, 2001. gada aprīļa beigās un maija sākumā dzimušiem krīze ir 2007. gada septembrī.
2001. gada maijā dzimušiem krīze ir no 2007. gada septembra līdz 2008. gada jūlijam.

Autors: Andris Račs, astrologs, piecu bērnu tēvs

www.astrologos.lv

.