Izlotot mazo ķengurēnu. Priekšlaicīgi dzimušu mazulīti
Turi mani cieši klāt. Baro mani tikai ar savu pienu. Nekad no manis nešķiries. Tie ir vārdi, ko mazs ķengurēns būtu teicis savai māmiņai. Tie vārdi, kuros ķenguru māmiņa ieklausās. Tie ir vārdi, kurus priekšlaikus dzimis bērniņš teiktu savai māmiņai. Tie ir vārdi, kuros šī māmiņa ieklausīsies.
Mazā cilvēka māmaiņai tikai vajag daudz vairāk atbalsta, lai tam
noticētu un to izdarītu. Un te būs kaut kas, ko pārlasīt, kad
šķiet, ka nevar saprast, no kura gala ķerties klāt, kad ģimenē ir
ieradies mazs ķengurēns — priekšlaikus dzimis bērniņš.
Turi mani cieši klāt.
Noģērb mani pliku līdz pat autiņbiksītēm. Atstāj vien zeķītes un
cimdiņus (ja vēlies). Uzliec mani uz savām plikajām krūtīm. Jo pats
svarīgākais, kas nepieciešams mazam steidzīgam bērnam, ir ādas-ādas
kontakts.
Uzliec mani uz savām plikajām krūtīm. Jo pats svarīgākais, kas nepieciešams mazam steidzīgam bērnam, ir ādas-ādas kontakts.
Baro mani tikai ar savu pienu.
Sākumā gan mammīte, gan mazulis var justies apjukuši un nedroši,
kas darāms. Var sākt ar to, ka mazulis daudz dzīvojas (guļ) pie
mammas plikās krūts — smaržo to un sajūt siltumu. Kamēr gan
mammīte, gan mazulis iemācās, kas ir darāms ar krūti, pirmpienu un
pēc tam arī pienu mazajam var dot ar pipetīti (mamma no krūts
izspiež dažas pilītes, savāc tās ar pipetīti un iepilina mazajam
mutē). Katru reizi darbošanos pie krūts uztveriet kā iespēju
mācīties. Māmiņai tā ir iespēja mācīties barot. Mazulim tā ir
iespēja mācīties ēst. Un noteikti prasiet palīdzību cilvēkiem, kuri
jūs atbalsta!
Nekad no manis nešķiries.
Šis nav brīdis, kad mazam cilvēkam mācīt būt patstāvīgam. Šis nav
brīdis, kad ierādīt viņam robežas un dienas režīmu. Šis nav brīdis,
lai viņam mācītu, ka katrs guļ savā gultā. Šis ir brīdis, kad rādīt
bērnam, cik ļoti viņu mīlam, cik ļoti spējam viņam dāvāt siltumu,
cik pasaule ir droša vieta, cik daudz mīlestības viņu sargā. Bērns
izaugs, skries prom un reizēm viņam nebūs laika pat ļaut mums iedot
sev buču. Un lai cik arī lēni ritētu laiks šajā brīdī — skat, jau
ir pagājušas 3 dienas. Vēl brīdis — un mazulim jau ir 6 nedēļas.
Vēl viens brīdis — kāds ir sācis velties. Vēl viens brīdis... Un
vēl viens...Un...
Un lūdzu, lūdzu, esiet pacietīgi!
Un pacietīgs, lūdzu, esi arī Tu, mans tēti, jo man bija ļoti
jāsteidzas, lai atnāktu pie Jums, bet tagad es visu darīšu lēnām,
pavisam lēnītēm.
.
Autore:
Linda Vītuma
, dūla, topošā vecmāte un māmiņa