Kā draugi draugiem.lv taisīja

Mans pamata darbs bija, neko no tā visa nesaprotot, tehnoloģiskos risinājumus pasniegt cilvēkiem saprotamā formā un valodā. Tur mani arī iepazīstināja ar kādu jaunieti, kas tāpat kā mēs rosījās interneta jomā. Jaunietis, vārdā Lauris Liberts, bija uztaisījis ātro randiņu portālu — flirts.lv, un viņam vajadzēja palīdzību, lai to palaistu tautiņās. Vēl pēc pāris mēnešiem satikāmies atkal, šoreiz, lai to pašu izdarītu ar jaunu projektu — uzkrekla.lv. Princips bija vienkāršs — ieejot portālā, bija iespējams pasūtīt sev T kreklu ar paša veidotu uzrakstu, ko pats portāla veidotājs pēc tam aizveda uz mājām, par katru kreklu nopelnot pāris latus. Toreiz izdomājām mazu kara viltību — uzrakstījām ziņu medijiem, ka vairums jauniešu vēlas iegādāties kreklus ar nepiedienīgiem uzrakstiem. Melots jau gluži nebija. Mediji smuki uzķērās — visos laikrakstos, radio un lielākajos ziņu portālos šī ziņa kopā ar portāla nosaukumu izskanēja. Gluži kā klasiskajā kinofilmā — tas bija brīnišķīgas draudzības sākums.

Toreiz izdomājām mazu kara viltību — uzrakstījām ziņu medijiem, ka vairums jauniešu vēlas iegādāties kreklus ar nepiedienīgiem uzrakstiem.

Par draugiem.lv pirmo reizi es izdzirdēju nevis no Laura, bet viņa tagadējā kompanjona, ar kuru mēs esam gluži vai bērnības draugi — kopā braukājām pa Cēsu rajona disenītēm, kurās Griša jeb Agris Tamanis spēlēja kā dīdžejs, savukārt es braucu vienkārši izklaidēties. Ehh… tas tik bija laiciņš…:)
Agris man izstāstīja portāla ideju: „Klausies, vai tu gribētu, lai es tevi uzaicinu draudzēties portālā, kurā arī tu varēsi uzaicināt savus draugus?”
Nekad neesmu bijis rosīgs interneta lietotājs, tāpēc par sociālajiem tīkliem neko nebiju pat dzirdējis. Ideja izklausījās diezgan spocīga.
„Tas ir Laurīša jaunais projekts,” redzot manu skepsi, paskaidroja Agris.

Plāns bija piesaistīt ap 10 tūkstošiem lietotāju un tad viņiem piedāvāt apdrukātos T kreklus. Plāns realizējās pirmajās dienās.

Laurīša projekts tapa kādā diezgan paprāvā Briāna ielas nama, ja nemaldos, trešā stāva dzīvoklī, kurā mitinājās Lauris, Agris un vēl pāris džentlmeņi, kas nevarēja atļauties īrēt katrs savu dzīvokli. Tāda īstena komūna, kurā allaž smaržoja pēc ceptiem kartupeļiem, vienmēr bija daudz cilvēku, kuri noplukušajā virtuvītē malkoja tēja vai ko stiprāku un runāja par jauniem projektiem, idejām, risinājumiem...
Vēl pēc pāris nedēļām jaunais projekts bija gatavs atrādīšanai. Agris man nosūtīja draudzības uzaicinājumu, un es kļuvu par vienu no pirmajiem draugiem.lv lietotājiem. Tagad es pat neatceros, kāds izskatījās portāls, bet ticiet — tam bija maz kopīga ar to, ko mēs redzam tagad.
Plāns bija piesaistīt ap 10 tūkstošiem lietotāju un tad viņiem piedāvāt apdrukātos T kreklus. Plāns realizējās pirmajās dienās. Mēs katrs izsūtījām ielūgumus tuvākajiem draugiem, viņi — savējiem, un sākās lavīna, kas mirklī apraka jaunizcepto portālu. Pirmie tūkstoš lietotāji piereģistrējās jau pirmajā dienā, vēl pēc pāris dienām mūsu jau bija cerētie 10 tūkstoši, un reģistrējās aizvien vairāk un vairāk... Tehniskais risinājums izrādījās nepiemērots, vienīgais serverītis pārāk mazs, un portāls sabruka. Talkā nāca visi draugi, kas kaut ko varēja palīdzēt. DEAC un Lattelekom avansā piešķīra serverus, visa Agra komanda ķērās pie portāla reanimēšanas, mēs ar Lauri atbildējām uz kļūdu ziņojumiem un visi kopā stutējām un elpinājām jauno portālu...

Kopš pirmās dienas, kad parādījās draugiem.lv, sākās sarunas, ka tā ir īslaicīga parādība, ka tūlīt, tūlīt tam pienāks gals. Arī mums pašiem brīžiem šķita, ka tur nekas nav saglābjams, bet vienmēr atradās kāds risinājums. Mēs visi bijām zaļi un jaunajiem apstākļiem negatavi. Arī padomu nebija, kam prasīt, jo Latvijā nevienam nebija pieredzes, kas būtu mums noderīga. Tomēr neatlaidība, ticība sev un drauga plecs bija pietiekami iemesli, lai draugiem.lv izdzīvotu un šodien varētu nosvinēt savu piecu gadu jubileju.

Priekā!:)

Guntars Meluškāns

, draugiem.lv radošais direktors, trīs bērnu tēvs

Tu vari jautāt Guntaram par portālu draugiem.lv un bērnu drošību internetā rubrikā:

Jautāt speciālistam