Ko un kā dāvināt mazajam svētkos? Bērnu psihiatra viedoklis

"Ja ejat uz veikalu kopā ar bērnu, ļaujat viņam pašam izvēlēties dāvanu sev. Viņš pats zinās, ko šobrīd visvairāk vēlas, kas pietrūkst. Ja bērns izvēlas pārāk dārgu rotaļlietu un īsti vēl nesaprot naudas vērtību, to var parādīt, atceļot kādu pasākumu, iešanu uz kino vai kādu atrakciju parku.

Nereti vecāki dāvanas izmanto kā manipulācijas līdzekli: „Ja tu slikti uzvedīsies, Ziemassvētku vecītis pie tevis šogad nenāks.” Bērnam tas rada milzu spriedzi un sajūtu, ka nudien viņš ir tik slikts, ka nesaņems dāvanu.

Bērnam dāvinot kaut ko, vajag dāvanu dot kā gabaliņu no sevis, savas personības un emocijām.

 

Kādam tika mašīnīte, kādam galda spēle, bet vienam zēnam tikai šokolādes tāfelīte. Zēna vecāki to noorganizēja ”audzināšanas nolūkos”.

 

Gadījās redzēt bērnudārzā, ka Salatēvs katram bērnam dod dāvanas (ko vecāki iepriekš bija iegādājušies), kādam tika mašīnīte, kādam galda spēle, bet vienam zēnam tikai šokolādes tāfelīte. Zēna vecāki to noorganizēja ”audzināšanas nolūkos”. Pēc pasākuma pārējie bērni vienbalsīgi noteica: „Tev ir vissliktākā dāvana, tāpēc, ka tu biji nepaklausīgs! Tu esi slikts!” Šādas situācijas ļoti ietekmē bērna pašvērtību, veidojot negatīvu sevis izjūtu.

Vissliktāk ir tad, ja vecāki mēģina atpirkties, dodot dāvanas, nevis sevi pašu. Bieži vien bērnam tiek nopirkta galda spēle, un noteikts: ”Ej rotaļājies!” Pēc kāda laika bērns atkal vēršas pie vecākiem, bet saņem atteikumu: ”Tagad nē, man nav laika.” Nesaņemot vecāku uzmanību, bērns kļūst ”prasīgs”, un kā mīlestības surogātu pieprasīs arvien vairāk rotaļlietu, kas, protams, gaidīto gandarījumu nesniegs.

Dāvanas dod jaunas iespējas rotaļu darbībai, nevajadzētu iedomāties, ka tās kaut kādā veidā varētu aizvietot kaut daļu no patiesas saskarsmes ar bērnu. Nav šaubu, ka vislabākā dāvana tomēr ir laiks, kas pavadīts kopā ar bērnu emocionāli atvērtā, uzticības pilnā gaisotnē, kur bērns var saņemt nedalītu vecāku mīlestību, uzmanību un atbalstu."

Autors: Gunārs Trimda, bērnu psihiatrs