Autokrēsliņš bērnam vai policijai?
Kad es augu, par bērnu sēdeklīšiem automašīnās neviens neko nezināja. Iespējams jau, ka zināja, bet neteica. Žiguļiem bija tik tāds kā roku balsts pa vidu aizmugures sēdeklim, uz kura varēja arī mazos uzsēdināt. Protams, toreiz arī satiksmes intensitāte un ātrumi bija citi.
Par laimi, esam nonākuši jau 21. gadsimtā, kad tāds tehnikas
brīnums kā bērnu sēdeklītis ir pašsaprotams un lielākā daļa vecāku
tos arī izmanto. Un te nu jāsaka lielais BET.
BET diemžēl ir daļa vecāku, kas bērnu sēdeklīšus izmanto tikai un
vienīgi, lai viņiem neaizrādītu Ceļu policija. Bērni tiek vienkārši
ielikti bērnu sēdeklīti, drošības jostas aizsprādzētas, bet ne
nospriegotas, tādējādi tās pilda vien vizuālo funkciju — bargajam
Ceļu policijas inspektoram taču būs redzams, ka bērns ir
iesprādzēts.
Ja jūsu ģimenē ir auto, un bērns tajā tiek ik pa laikam
vadāts, tad jau no pašas mazotnes radiniet viņu pie fakta, ka pat
visīsākie pārbraucieni jāveic auto sēdeklīti — normāli
iesprādzētam.
Šādi, tikai vizuāli, iesprādzēts bērns ir gandrīz tikpat
nepasargāts kā vienkārši uz aizmugurējā sēdekļa sēdošs, un
nepiesprādzēts zīdainis un vecāku atrunas, ka bērnam nepatīk būt
iesprostotam sēdeklītī, nav uzskatāmas par pieņemamām.
Ja jūsu ģimenē ir auto, un bērns tajā tiek ik pa laikam vadāts, tad
jau no pašas mazotnes radiniet viņu pie fakta, ka pat visīsākie
pārbraucieni jāveic auto sēdeklīti — normāli iesprādzētam. No
personīgās pieredzes varu teikt, ka šāda radināšana nes augļus —
bērns zina savu vietu automašīnā, zina visu iesprādzēšanas un
atsprādzēšanas procesu un nekad pret to neprotestē.
Autors: Viesturs Kundziņš, lielākā autopircēja ceļveža
Whatcar.lv
eksperts