Politiku var izslēgt kā radio

Kādu laiku pēc būšanas politikā negribējās iet laukā no mājām. Daudzu iemeslu dēļ. Kad saņēmos iziet, gribējās mukt atpakaļ. Likās, ka pretīmnācēji uz mani aizdomīgi skatās, ka apkārt pārāk liels troksnis. Gluži saprotami, jo vairākus ġadus biju pavadījusi darbā, mājās vai ceļā starp darbu un mājām. Satikusi pārsvarā politiķus vai iekšlietu sistēmas darbiniekus, draugus – tikai retu reizi. Dzīvojusi ierobežotā vidē un „ielikta” politiķim/ministram novilktās robežās.

Nebija laika skatīties apkārt, mierīgi pastaigāties vai apstāties. Likās, ka jāskrien un jāpaspēj. Pirms gada es pārstāju skriet. Vēl neesmu paspējusi mainīt visus nevajadzīgos ieradumus no tiem laikiem, bet esmu iemācījusies apstāties un novērtēt to, kas ir. Esmu atklājusi, ka ir labi dzīvot bez politikas. Priecāties par sīkumiem. Un atrast labas lietas katru dienu.

Ir labi pamosties bez uztraukuma par valsts budžetu, lai tagad citi uztraucas un domā par to, kā tērēt un taupīt manu nodokļos nomaksāto naudu.

Ir labi sēdēt uz soliņa un ēst saldējumu, pat ja to daru darba dienas vidū. Bez bailēm, ka kādam skauģim ienāks prātā mani nosūdzēt.

Ir labi svētkos klusiņām pielavīties pie kaimiņu durvīm ar mazu dāvaniņu, nebaidoties, ka apsardzes kameras noķers iekšlietu ministri aizdomīgā situācijā.

Ir labi pamosties bez uztraukuma par valsts budžetu, lai tagad citi uztraucas un domā par to, kā tērēt un taupīt manu nodokļos nomaksāto naudu.

Ir labi iet pa ielu un smaidīt, nebaidoties, ka kādam tas liksies nepiedienīgi, jo politiķim taču jābūt nopietnam.

Ir labi līdz vēlai naktij sēdēt uz balkona un pļāpāt ne par ko, jo nav jāsacer teksti sapulcei, kas sāksies astoņos no rīta.

Ir labi skatīties ziņas un nebaidīties tur ieraudzīt nepatīkamus jaunumus, kas varētu mainīt manus plānus.

Ir labi nepieskaņot savus tālākos plānus vēlēšanu grafikam, jo uz mani tagad attiecas tikai vēlēšanu diena, kad nobalsot varu kaut vai meža vidus pašvaldībā.

Vislabākais – es varu vērot politiku no malas. Es varu komentēt politiku kā ikviens vēlētājs.

Un es varu politiku izslēgt. Kā radio. Pagriezt pogu. Un turpināt dzīvot dzīvi.

Vajadzēja vairāk nekā gadu, lai noformulētu to pietiekami skaidri. Sev pašai un citiem. Tāpēc dažkārt brīnos. Gan par to, ka biju tur tik ilgi. Gan par tiem, kuriem tur gribas nokļūt.

Autore: Linda Abu Meri