Pēcdzemdību depresija jaunajam tētim?

Bērns ģimenē ienāk kā simbolisks zaglēns, kurš nozog sievieti vīrietim. Zīdainis un sieviete ir jauns duets, bet vīrietis var palikt šim duetam ārpusē. Tā nenotiek vienmēr, jo ļoti pašapzinīgs vīrietis, kurš ir iedziļinājies šajā shēmā, saprot, ka viņam nav jāuzmet lūpa un jāapvainojas, bet ir jāatrod sev vieta jaunajā ģimenes modelī.
Ja vīrietis ir iesaistījies jau grūtniecības periodā un sievieti atbalstījis, shēma tikai mazliet mainās — viņi būs divi un bērns pa vidu. Tāpat būs brīži, kad mamma pievērsīs bērnam vairāk uzmanības, taču neviens tāpēc nejutīsies atstumts. Sievietei var likties, ka bērns raud, arī tad, kad viņš patiesībā neraud, savukārt vīrietis, iespējams, arī guļot blakus, var nedzirdēt, ka bērns pamodies. Jaunajai māmiņai visu laiku smadzenēs darbojas signāli, viņai pat priekšnojauta pačukst priekšā, ka jāpieceļas un jāpaskatās, vai bērns nav pamodies. Zinošs vīrietis to sapratīs un neuztvers slimīgi, tieši otrādi — viņš būs klāt un, ja būs vajadzīgs, palīdzēs, pieskatīs bērnu uz dažām stundām, lai viņa var pagulēt.

Ļoti pašapzinīgs vīrietis, kurš ir iedziļinājies šajā shēmā, saprot, ka viņam nav jāuzmet lūpa un jāapvainojas, bet ir jāatrod sev vieta.

Sliktākais scenārijs ir tad, kad vīrietis apjucis stāv maliņā, jūtas greizsirdīgs uz bērnu un dusmojas uz sievieti, ka viņi abi viņu pamet. Svarīgi, lai šādā brīdī sievietei netrūkst gudrības paaicināt vīrieti klāt, nevis norobežoties un aizrauties tikai ar bērnu. Sievietei nebūtu gudri izmantot šo situāciju, vīrietim, kas jau tā jūtas atstumts, teikt: ej strādā un pelni naudu, mums tagad vajag vairāk. Tas ir slēpts ziņojums „ej prom no mājas” zem skaista lozunga — tu to dari ģimenes labā. Vīrietis šādā situācijā var kļūt par darbaholiķi, kurš arvien retāk ir mājās, viņš ir pārguris, izsīkušiem spēkiem, un visa šī sistēma turpina veidoties tā, ka mājās vīrietis visu laiku jūtas lieks. Ģimenes galva jūtas nenovērtēts, bet izmantots, jo viņš ir naudas pelnītājs, bet neko vairāk ieguldīt ģimenē nejūtas spējīgs, un sieviete viņam arī nedod šādu iespēju. Dramatiski. Šādā situācijā vīrietis var izvēlēties mīļāko, jo viņam vajag kaut ko, pie kā pieķerties, — darbu, mīļāko, draugus, aizraušanos.

Tas ir slēpts ziņojums „ej prom no mājas” zem skaista lozunga — tu to dari ģimenes labā.

Vīrietim vajag kaut ko sev, jo sieviete ir savā privātajā lauciņā — bērns ir mans. Tas nav veselīgas ģimenes parametrs. Domājiet laikus jau grūtniecības periodā, lai veiksmīgāk tiktu tam pāri, jo tāpat būs kaut kādas grūtības, taču, jo vairāk vīrietis iesaistās jau grūtniecības laikā, jo vieglāk pārvarēt šīs grūtības arī pēc dzemdībām. Un lai nav skandāls, ja sieviete saka: lūdzu, iedod man divas stundiņas brīvas — gribu iziet ārā svaigā gaisā un atpūsties no bērna. Tad vīrietis nedomās, ka tāpēc tu esi slikta māte, jo viņš ir klāt un saprot, ka bērns paņem tik daudz enerģijas. Tiem vīriešiem, kas neko nesaprot, var šķist — ko tu mājās visu dienu dari? Diemžēl daudzi vīrieši vēl arvien tā domā un nesaprot, ko nozīmē emocionālā slodze. Es teiktu: labāk grāvi izrakt nekā pavadīt 24 stundas nepārtrauktā atbildībā, jo mammas un bērna nabassaite ir pārgriezta tikai fiziski, bet emocionāli tā nav pārrauta, un pirmā gada laikā sieviete pamazām mācās to palaist garāku. Nabassaiti var palaist garāku, kad bērns sāk staigāt, un arī tad visu laiku ir uztraukums, ka bērns staigā un krīt un viņu nevar ne uz mirkli izlaist no redzesloka. Tāpēc pirmais periods līdz trim gadiem ir ļoti grūts. Gatavojieties tam laikus!

Autore: Aina Poiša,

Premium Medical

ģimenes psihoterapeite