Ja nevar mainīt apstākļus, ir jāmaina attieksme. Arī pret rudeni
Man tāpat kā daudziem garie rudens vakari nepavisam nepatīk. Jo ātrāk tumšs, jo vairāk gribas ieritināties dīvānā, neko nedarīt un mēģināt sasildīties. Pirmajos vēsajos vakaros tas pat likās diezgn jauki - vilnas zeķes, kaķis, televizora pults, karsta tēja, žurnāls, mājinieki turpat blakus. Idille...
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Nākamajos vakaros sāka kļūt žēl lapu, kas no kokiem krīt arvien
straujāk, aizvien vairāk nepatīk tas, ka mājās nav kamīna, bet
apkuri neviens nepieslēdz. Agros rītos jāslēdz gaisma, lai
pamostos, vakaros jāiet ātrāk gulēt, jo laiks un rudens noskaņa uz
to vedina. Un tā vēl bezgalīgi daudz ieganstu, par ko rāties uz
rudeni…
Šodien nolēmu to mainīt. Rāšanos uz rudeni. Tas ir neizbēgams un
nav vainīgs, ka reizi gadā atnāk, patīk mums tas vai nē. Ja nevar
mainīt apstākļus, jāmaina attiekme. To vienmēr sev atgādinu, kad
nevaru atrast citu risinājumu. Un galu galā - es esmu tā pati visos
gadalaikos.
Lasītākais
Šodien nolēmu to mainīt. Rāšanos uz rudeni. Tas ir neizbēgams un nav vainīgs, ka reizi gadā atnāk, patīk mums tas vai nē.
Atcerējos kādas viedas sievietes - Vizmas - jautājumu man, kad
agrāk sūrojos par to, cik slikti viss politikā. Viņa, smaidot
jautāja: "Pati vesela?”. „Jā”, atteicu. „Bērni veseli?”. „Jā”. „Ko
tad sūdzies?” - tā viņa.
Kad nepatīk rudens vai citas neizbēgamas lietas, vienmēr mēģinu
atcerēties, ka lielākā laime ir, ja visi mīļie apkārt veseli.
Pārējais ir nokārtojams. Pat noskaņojums. Mainot attieksmi, ja
nevar mainīt apstākļus.
Autore: Linda Abu Meri
Foto: Marika Eglīte
