Mūsu bērni mums nepieder

"Jūsu bērni nav jūsu bērni, tie ir dēli un meitas, kas dzimuši no dzīves ilgošanās pašai pēc sevis. Tie nāk caur jums, bet ne no jums. Un, kaut arī tie ir kopā ar jums, tomēr tie jums nepieder."

Pirms septiņiem gadiem, kad šo izlasīju pirmo reizi, sapratu, ka tā arī ir, bet nolēmu, ka uz mani tas neattiecas, abi mazie sēž klēpī, vakaros apskauj, visam, kas notiek viņu dzīvēs, ir sakars ar mammu, un visam vajadzīga mamma - saģērbties, paēst, paraudāt...

Jau pirms kāda laika šoruden atkal izvilku "Pravieti". Un lasu sev skaļi priekšā nodaļu par bērniem.
"Jūs varat dot tiem savu mīlestību, bet ne savas domas. Jo tiem ir pašiem savas domas".

Nesen meita stāstīja par saviem sapņiem un mērķiem dzīvē - ko vēlas darīt, kur aizbraukt, kā dzīvot. Es, jokojot pajautāju - un es? Meita atbildēja - tu taču manā dzīvē esi pati par sevi saprotama.

Jūs varat dot bērniem savu mīlestību, bet ne savas domas. Jo tiem ir pašiem savas domas.

Sapratu, ka neko labāku nevaru vēlēties - censties palīdzēt piepildīt viņas sapņus un būt pašsaprotamai...  "Jūs varat tiekties būt līdzīgi viņiem, bet necentieties tos padarīt līdzīgus sev...."

Vēl pagājušajā rudenī Helovīnos gājām ciemos pie dēla krustmātes, kur mūsu uzraudzībā bērni gāja pie kaimiņiem pēc konfektēm. Šoruden jau laicīgi man pajautāja, vai varēšot iet vieni. Pajokoju, piedāvājoties iet līdzi. Man neatteica, bet laikam jau neiešu. Lasīšu nodaļu par bērniem un mēģināšu neuztraukties par to, ka laukā tumšs un nevar zināt, kur viņi staigā...

Esmu tiešām nedaudz apjukusi. Esmu ielāgojusi, ka "mūsu bērni mums nepieder", bet laikam nebiju laikus sākusi gatavoties, ka TAS notiks vienā dienā - viņi pieaugs un dzīvos savas dzīves. Un es priecāšos par katru brīdi, kad viņi gribēs būt līdzās un dalīties ar mani.
"jūs esat kā šaujamloki, no kuriem jūsu bērni kā dzīvas bultas tiek raidīti uz priekšu. Visuvarenais Strēlnieks redz mērķi uz bezgalības takas un viņš liec jūs no visa spēka, lai viņa bultas lidotu ātri un tālu... Lai jūsu liekšanas Strēlnieka rokā jūs ielīksmo. Jo, kā viņš mīl bultu, kas lido uz priekšu, tāpat viņš mīl arī šaujamo loku, kas paliek uz vietas."

Autore: Linda Abu Meri
Foto: Mārtiņš Garais, www.garais.lv