Pedofilu reģistrs pasargātu bērnus un nevainīgos

Šis gadījums uzskatāmi demonstrē, ka valsts nekontrolē situāciju. Jau sen bija jāievieš Dzimumnoziedznieku reģistrs, kas ļoti precīzi paredzētu, kā notiek vai nenotiek sabiedrības iesaistīšana cīņā ar pedofilu. Kā apkārtējie tiek brīdināti, ja viņu tuvumā uz dzīvi apmetas par šādiem noziegumiem iepriekš tiesātais. Kam ir un kam nav tiesības šo reģistru izmantot. Kā tiek pasargāti paši pedofili, lai cilvēki viņus nenolinčotu. Vēl jo vairāk – nevainīgi cilvēki, kurus kāds vēlas nomelnot. Ir vēl daudz aspektu, kurus var paredzēt likumos un citos normatīvajos aktos. Līdz šim drosmes valstij nav pieticis.

Valstij nepietiek drosmes cīnīties ar pedofiliem. Uzreiz saņēmu objektīvu jautājumu – vai man kā bijušajai iekšlietu ministrei pieklātos tā runāt.

Iesaistījos diskusijā un kādā sociālajā tīklā pateicu frāzi – „valstij nepietiek drosmes cīnīties ar pedofiliem”. Uzreiz saņēmu objektīvu jautājumu – vai man kā bijušajai iekšlietu ministrei pieklātos tā runāt. Atbildēju – man vienmēr ir pieticis drosmes. Pieticis drosmes, nebaidoties no cilvēktiesību un pārprastu cilvēktiesību aizstāvju kritikas pateikt, ka pedofili par bērna slepkavību ir pelnījuši nāves sodu. Tāpat kopš 2003.gada esmu cīnījusies par „pedofilu reģistra” ieviešanu. Jau tad Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā bija sagatavoti likuma grozījumi, kas paredz veidot šādu reģistru. Toreiz komisijā ieradās Tieslietu ministrijas eksperti, kuri apelēja pie cilvēktiesībām un Eiropas konvencijām, aizmirstot, ka upuru tiesību konvencija paredz arī upuru tiesības… Eksperti nedomāja, ka varbūt ir vērts papūlēties un šo sarežģīto mehānismu ieviest, lai necieš bērni un nevainīgi cilvēki. Toreiz tā arī neizdevās neko izdarīt, jo likumu grozījumu saskaņošanas ceļš vienmēr velkas vairāku gadu garumā.

Izvelciet taču tos Dzimumnoziedznieku reģistra sagatavotos likuma grozījumus un pieņemiet. Bērni būs vairāk pasargāti, necietīs nevainīgi cilvēki un pedofili nevarēs nepamanīti slapstīties ap mūsu bērniem.

Kļuvu par iekšlietu ministri un pirmais darbs, ko lūdzu uzņemties parlamentāro sekretāru, bija šis – dzimumnoziedznieku reģistra ieviešana. Viņš arī apzinīgi pie tā ķērās, bet tad atdūrās arī pret krīzes sekām un naudas trūkuma piesaukšanu. Bija skaidrs, ka reģistra ieviešana un uzturēšana izmaksātu naudu. Nelielu, bet naudu. Neviens tādu nebija gatavs atrast. Un, protams, atkal „sirsnīgie un iejūtīgie” Tieslietu ministrijas eksperti, kas rūpējas par pedofilu drošību, parādījās arī citi cilvēktiesību aizstāvji, kas nez kādēļ vispirms satraucās par dzimumnoziedzniekiem. Tā mēs strādājām „tukšgaitā”, tie paši 2003.gadā izstrādātie likuma grozījumi atkal iegūla kādā atvilktnē un joprojām tur guļ.

Varu vien aicināt – izvelciet taču tos Dzimumnoziedznieku reģistra sagatavotos likuma grozījumus un pieņemiet. Bērni būs vairāk pasargāti, necietīs nevainīgi cilvēki un pedofili nevarēs nepamanīti slapstīties ap mūsu bērniem.

Autore: Linda Abu Meri, bijusī iekšlietu ministre

Foto: Rūta Ķiploka