Sociālā riska grupām - bezmaksas kontracepcija

Lieliska ziņa visai sabiedrībai – valdība ir apstiprinājusi ilgi loloto Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2018. – 2020. gadam, kas paredz nebijušu pasākumu Latvijas vēsturē – valsts apmaksātu kontracepciju sociālajam riskam pakļautām sievietēm. Kāpēc bija nepieciešams šāds solis, par kuru ilgus gadus cīnījās biedrība "Papardes zieds", skaidro biedrības valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.

Valdība ir apstiprinājusi ilgi loloto Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2018. – 2020. gadam, kas paredz nebijušu pasākumu Latvijas vēsturē – valsts apmaksātu kontracepciju sociālajam riskam pakļautām sievietēm.

FOTO: Shutterstock.com

Valdība ir apstiprinājusi ilgi loloto Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2018. – 2020. gadam, kas paredz nebijušu pasākumu Latvijas vēsturē – valsts apmaksātu kontracepciju sociālajam riskam pakļautām sievietēm.

Pirmkārt, es aicinu “neapmētāt ar akmeņiem” sociālā riska ģimenes, bet gan izturēties ar sapratni pret to problēmām. Dzīvē gadās krīzes situācijas, kuru rezultātā ģimene pēkšņi nonāk sociālā riska grupā. Nelaimes gadījums, slimība, zaudēts darbs – iemeslu netrūkst. Diemžēl nav arī mazums ģimeņu, kurās vecāki ir postošu atkarību varā un tāpēc nav spējīgi parūpēties par savām atvasēm. Katra nākamā tiek uztverta kā traucēklis uzdzīvei. Ir neskaitāmi gadījumi, kad pasaulē tiek laisti bērni – pat tad, ja atņemtas vecāku tiesības uz iepriekšējām atvasēm. Par spīti tam, ka mūsdienās netrūkst dažādu kontracepcijas metožu, sociālā riska ģimenēm nav ne pietiekamas izpratnes par ģimenes plānošanas iespējām, ne arī vēlmes domāt par šo jautājumu – ja "gadīsies", tad tā tam jābūt. 

 

Biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.

 

 

Dzīvē gadās krīzes situācijas, kuru rezultātā ģimene pēkšņi nonāk sociālā riska grupā. Nelaimes gadījums, slimība, zaudēts darbs – iemeslu netrūkst.

 

Reklāma
Reklāma

Tomēr tas tā nav – ikvienai sievietei ir tiesības pašai plānot savu bērnu skaitu. Taču tās nepiepildās brīžos, kad viņai jāizvēlas – vai veikalā iegādāties maizes klaipu vai piena paku jau esošajiem bērniem, vai doties uz aptieku pēc kāda no kontracepcijas līdzekļiem. Ir jāsaprot – jebkurai sievietei ir nepieciešams atrast laiku sev, ne tikai rūpēties par atvasēm un dzīvesbiedru. Taču ir ārkārtīgi grūti domāt par pašrealizāciju, karjeras veidošanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu, ja reizi pāris gados jau tā prāvajam bērnu pulciņam pienāk klāt “papildinājums”.

 

Jau ilgus gadus mūsu valstī izplatītākās izsargāšanās metodes ir pārtrauktais dzimumakts un kalendārā metode – ļoti nedroši veidi, kā izvairīties no negribētas grūtniecības.


Jau ilgus gadus mūsu valstī izplatītākās izsargāšanās metodes ir pārtrauktais dzimumakts un kalendārā metode – ļoti nedroši veidi, kā izvairīties no negribētas grūtniecības. Ir skaidrs, ka situācijā, kad pie rokas nav cita līdzekļa, pāris paļaujas uz nejaušību – varbūt palaimēsies? Realitātē bērna ienākšana ģimenē nav sievietes izvēle – viņa labprāt būtu izvairījusies no grūtniecības, bet ir pietrūcis zināšanu par citām ģimenes plānošanas metodēm vai nav bijis naudas. Jāsaprot, ka jebkurai ģimenei, lai kāds būtu tās ienākumu līmenis, katra nākamā bērna ienākšana rada zināmu sociālo spriedzi. Īpaši tad, ja audzināms prāvs pulciņš bērnu. Veids, kā mēs varam palīdzēt, ir nodrošināt kontracepcijas pieejamību un izglītot sievietes un viņu partnerus par ģimenes plānošanu. Kontracepcija šādām ģimenēm ir tāds pats sociālā atbalsta pasākums kā psihologa palīdzība vai ģimenes asistents.

 

Autors: biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle