Jaunais pedagogs brīdina: skolotāji ir uz izdegšanas robežas. Beidziet, lūdzu, viņus lamāt!

Jaunais skolotājs Bruno Bahs iezīmē realitāti, kas valda Latvijas skolās. Skolotājs savā Facebook kontā raksta:

“Viedoklis, kas formējies ilgākā laika posmā. Viedoklis pieder man un nepārstāv nevienu organizāciju.

Jaunais mācību standarts, pēc labākās sirdsapziņas īstenots, prasīs no pedagoga lielākas iekšējās rezerves. Bet kurš rūpēsies par skolotāju mentālo veselību? Ar atslēgšanos pie TV mājās nepietiks. Skolas ikdiena ir kā sūklis, kuru dienas beigās vienkārši paņem saujā un noliek sausu, iztukšotu. Ideāli, ja sūkļa forma vairāku gadu garumā saglabājas nemainīga.

Kāda cita Latvijā vadoša onkoloģe pārsteigta par statistiku – katrs otrais, kurš vēršas pie viņas – skolotāja.  

Sabiedrība arvien vairāk pieprasīs klases priekšā skolotāju-līderi. Bet ne visi tādi ir. Personību tipi un mentalitātes atšķiras. Ja ir spēcīga pašmotivācija, ticu, ka par līderi var kļūt, ja mērķtiecīgi strādā ar iekšējo SVID un paralēli – vairo savu pašapziņu. Skolotājam ikdienā bieži tam neatliek laika. Līderi klases priekšā – uz to vajadzēs virzīties skolu vadītājiem, jo pieaugs spiediens. Bet vai visi vadītāji vēlēsies investēt skolotāja mentālajā veselībā, jo bez garīgā spēka pat "pliks" profesionālis nesanāks...

Saredzu lielus izdegšanas riskus, kas atspoguļosies ikdienas sadzīvē – mājās – attiecībās. Ar bērniem, ar partneriem. Bez bez attiecībām – kurš cits? mājās palīdzēs stiprināt to garaspēku (D. Īvāna lieliskā metafora)
Modelis, ko redzēju reiz kādā Francijas skolā, šķita iedvesmojošs, reizē – brīvības gaiss visām izglītībā iesaistītajām pusēm. Mācību stundas līdz plkst. 13.00. Pēcāk 2h patstāvīgā mācīšanās (mājas darbi), pedagoga palīdzība pēc nepieciešamības. Skolotāji šajā laikā gatavojas rītdienai. Pēc plkst. 15.00 – visiem brīvs. Skola tiešām kļūst tukša.

Tikai šādā brīvā darbības modelī, kur dienas ietvarā laiks paliek arī man un manām interesēm, saredzu iespēji kvalitatīvi reflektēt par izglītības procesu stundā, domāt par iestādi kā pārmaiņu līdzautori, ne tikai kā izpildītāju (lielāko daļu skolu es lieku šajā kategorijā).

Pirms Tu, sabiedrības locekli, paud kārtējo nozākājošo komentāru publiski par savu skolotāju vai pieprasi, lai skolotājs kaut ko izdara Tavā vietā, padomā, vai gadījumā arī Tavos spēkos nav palīdzēt pedagogam būt mentāli spēcīgam?!

Lielāka brīvība dos prieku un... veselību.
Uz ko vēršu uzmanību? Pirms laika tikos ar kādu senu paziņu – fizioterapeitu, kurš specializējas onkoloģijā. Viņa skaudrie vārdi – katra 4. paciente, kura viņu uzmeklē, ir pedagoģe. Kāda cita Latvijā vadoša onkoloģe pārsteigta par statistiku – katrs otrais, kurš vēršas pie viņas – skolotāja.  

Aicinu atbildīgos arī mentāli rūpēties par pedagogiem. Ja Tev ir iespējams ietekmēt realitāti – ietekmē! Ja Tu vari ietekmēt lēmumus – lem tā, ka padomā par Cilvēkiem šajā nozarē. Sieviešu īpatsvars ir ļoti liels, veselības daudziem sadragātas, un par to skaļi neviens nerunā. Jo skolotājam taču ir jāaudzina, jāmāca, jābūt pārmaiņu iniciatoram paraugam sabiedrībā u.c. utopiskie virsraksti. Realitāte ir skarba, bet to IR iespējams mainīt.

Pirmais solis būtu samazināt kontaktstundu skaitu. Un nepiesaistīt atalgojumu sasodītajām k o n t a k t stundām. 
Aicinu pieprasīt savam bērnam ne kontaktstundu vadītāju, bet gan priekpilnu, iedvesmojošu profesionāli, kurš mīl Jūsu bērnu. Bet, lai šāds teikums ar laiku noformētos, atbildīgajiem (arī Tev, Skolotāj), ir jāatver acis un skaļi jāpasaka – mīli sevi vairāk par Standartu. Saudzē sevi!

Otrais solis – pirms Tu, sabiedrības locekli, paud kārtējo nozākājošo komentāru publiski par savu skolotāju vai pieprasi, lai skolotājs kaut ko izdara Tavā vietā, padomā, vai gadījumā arī Tavos spēkos nav palīdzēt pedagogam būt mentāli spēcīgam?!

Nav profesijas prestižs. Ir tikai laimīgs Cilvēks, kura aicinājums ir Skolotājs.

☢ Viedoklis, kas formējies ilgākā laika posmā. Viedoklis pieder man un nepārstāv nevienu organizāciju. Jaunais mācību...

Posted by Bruno Bahs on Monday, July 13, 2020