Narkologs: alkohola atkarība ir jāārstē pie speciālista tāpat kā apendicīts vai sāpošs zobs

 Lai slāpētu nepatīkamas sajūtas, cilvēks, kā pašārstēšanās līdzekli nereti izvēlas lietot alkoholu vai narkotiskās vielas, saka Mārtiņš Ennītis, narkoloģijas rezidents veselības centrā “Vivendi”, 

Apziņa – “orgāns”, par kuru jārūpējas

Cilvēka vide, iekšējie bioloģiskie procesi un psiholoģiskie pārdzīvojumi var veicināt trauksmi – līdzīgi kā baciļi, kas katru dienu uzbrūk imūnsistēmai. Cilvēki uz trauksmes impulsiem reaģē ar dažādiem aizsardzības mehānismiem. Kad ar mentālo “imūnsistēmu” viss ir kārtībā – trauksmi var slāpēt, izpaužoties radoši, nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, godīgi aprunājoties ar tuvajiem cilvēkiem, neturot aizvainojumu.  Ja mentālā “imūnsistēma” nefunkcionē kā nākas, trauksmi cilvēks mēdz pārvērst neproduktīvā uzvedībā. Piemēram, dusmu izlādē, citu vainošanā savās nedienās vai kādā citā veidā, kas noveļ atbildību no sevis.

Kā rodas atkarība?

Diemžēl liela daļa sabiedrības šos trauksmes, sāpju un dusmu impulsus slāpē ar darbību – kā pašārstēšanās līdzekli lieto alkoholu vai narkotiskās vielas. Kāds fokusē šaudīgas domas ar psihostimulantiem (amfetamīns, kokaīns), cits nevaldāmas dusmas - ar opioīdiem (morfijs, heroīns), ļoti daudzi cenšas slāpēt trauksmes izraisītās sajūtas ar alkoholu, lai vienkārši “atslēgtu smadzenes”. Šādi pašārstēšanās principi, lietojot atkarību izraisošas vielas, diemžēl maldinoši iedarbojas uz smadzeņu atalgojuma sistēmām, radot viltus atvieglojumu, kas veicina atkarīgu uzvedību. Sākumā vielu lietošana smadzenēs automātiski rada asociāciju ar labsajūtu, laimi, rada uzvedības modeli, kas fiksējās uz šīm sajūtām.  Tomēr ar laiku atkarību izraisošu vielu lietošana eiforiju vairs neizraisa, taču tās vietā atliek nepārvarama tieksme atkal lietot vielu, lai mazinātu tās trūkuma radītās ciešanas. Gan psiholoģiskā fiksēšanās uz maldīgo labsajūtas asociāciju, gan fiziskā pierašana pie hroniskās vielu koncentrācijas veido atkarību, un atkarība ir slimība.

Bērnam piedzimstot, viņš nav atkarīgs un augot nesapņo kļūt par alkoholiķi, narkomānu vai azartspēļu atkarīgo, tomēr noteikts bio-psiho-sociālo faktoru kopums veicina atkarības rašanos. Tas nozīmē, ka slimības attīstības pamatā ir ģenētiska iedzimtība, psihes uzbūves īpatnības ar noteiktiem aizsardzības mehānismiem, kas attīstījušies jau bērnībā, kā arī sociālā vide, kurā cilvēks uzaudzis (alkohola pieejamība, tradīcijas). Uzskatāmībai atkarības slimību varētu salīdzināt, piemēram, ar 2. tipa cukura diabētu. Cukura lietošana uzturā maina ķermeņa jutību un reakciju uz tā līmeņa svārstībām. Ilgstoši uzturā lietojot saldus ēdienus var negaidot attīstīties cukura vielmaiņas traucējumi, līdzīgi kā pie atkarībām.
 

Otru cilvēku nevar izmainīt, var  mainīt tikai savu attieksmi. Ja tu vēlies palīdzēt, uzrunā līdzcilvēku, viņam esot skaidrā. Esi tiešs un atklāts par savām tā brīža sajūtām – kā viņa jaunie paradumi tev liek justies. Nemoralizē un neuzspied savu viedokli, bet izskaidro, ka neesi gatavs ar šādu uzvedību samierināties – tā vietā esi gatavs palīdzēt.

Kā rīkoties, ja pamani, ka sākusies atkarība

Ja pamani, ka draugs vai tuvinieks kādu dienu ir neparasti eiforisks, daudzrunīgs, miegains vai izolēts, nespēj noformulēt domu vai neskaidri runā, viņa zīlītes ir neparasti šauras vai platas, viņš varētu būt narkotisko vielu vai alkohola reibumā. Ja īsā laika periodā izmainās personība, redzi adatas dūrienu pēdas uz ķermeņa, cilvēks sāk bieži un uzbāzīgi prasīt naudu vai jebkādā citā veidā ir “ne savā ādā”, ir pamats domāt, ka tiek lietots alkohols vai narkotiskās vielas.
Atceries, ka otru cilvēku nevar izmainīt, var  mainīt tikai savu attieksmi. Ja tu vēlies palīdzēt, uzrunā līdzcilvēku, viņam esot skaidrā. Esi tiešs un atklāts par savām tā brīža sajūtām – kā viņa jaunie paradumi tev liek justies. Nemoralizē un neuzspied savu viedokli, bet izskaidro, ka neesi gatavs ar šādu uzvedību samierināties – tā vietā esi gatavs palīdzēt. Pasīva agresija, fakta noliegšana vai bezmērķīga kaunināšana atkarīgo uzvedību var tikai pastiprināt.
 

Vielu atkarības pamatā bieži ir mentālās ciešanas

Ja dzīves kvalitāte psihisko simptomu dēļ ir samazināta,  droši vajag griezties pēc palīdzības. Diemžēl, Latvijas sabiedrībā interese par personīgo garīgo veselību ir stigmatizēta. Daudzi pacienti manā praksē uzskata, ka regulāri lietot alkoholu vai narkotiskās vielas ir pieņemamāk, nekā ārstēt atkarību. Nereti izskan jautājumi – ar ko tad medikamenti ir labāki par narkotikām, priekš kam ārstēties? 

Vielu atkarības pamatā bieži ir mentālās ciešanas, piemēram, depresija vai trauksme. Tās var sekmīgi ārstēt ar precīzi dozētu, paredzamu zāļu palīdzību un psihoemocionālu atbalstu. Smadzeņu darbību veicinošo vielmaiņu var salīdzināt ar smalku Šveices pulksteni, savukārt, tādas zāles kā antidepresantus – ar pulkstenim speciāli paredzētu uzvilcēja galviņu. Tikmēr, piemēram, amfetamīns šajā salīdzinājumā darbojas kā celtniecības urbis, kas agresīvi iejaucas delikātajās pulksteņa struktūrās. 

Sabiedrībā par pašsaprotamu pieņemts, ka zobu sāpju gadījumā jāapmeklē zobārsts, apendicīta ārstēšanai nepieciešama ķirurģija, bakteriālam iekaisumam jālieto antibiotikas. Valda arī uzskats, ka depresiju un atkarību var ārstēt ar “vienkārši saņemšanos”, kas atspoguļo nevēlēšanos un bailes izprast šo slimību būtību. Atceroties principu, ka atkarība ir slimība, vieglāk saprotams, ka tā jāārstē ārstniecības speciālistu komandā.

Valda arī uzskats, ka depresiju un atkarību var ārstēt ar “vienkārši saņemšanos”, kas atspoguļo nevēlēšanos un bailes izprast šo slimību būtību. 

Mentālās veselības stūrakmeņi ir kvalitatīvs miegs, izvairīšanās no narkotisko vielu lietošanas, fiziskās aktivitātes, pareizs uzturs un psihoemocionālais līdzsvars, kas ietver harmoniskas attiecības ar apkārtējiem un spēju objektīvi izvērtēt realitāti. Eksperti, kas specializējušies šajos aspektos ir: narkologs, psihiatrs, psihoterapeits, fizioterapeits.
Narkologs un psihiatrs ir tiešās pieejamības speciālisti, kuru konsultācijām valsts apmaksas programmās nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums, būtiski ir tikai noskaidrot, vai ārstniecības iestādei ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu un jāmaksā pacienta līdzmaksājums. Vērsties pēc palīdzības pie psihiskās veselības speciālista ir tikpat svarīgi, kā meklēt palīdzību fiziskas saslimšanas gadījumā. Tas ir normāli. Esi atbildīgs pret sevi un savu veselību!