Skolotājas Māras Ozolas pārdomas par vakcinēšanos: "Ja man vienalga, kas, pie velna, es par skolotāju?"
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Esmu izdarījusi visu, lai pasargātu sevi, savu ģimeni un savu sirdsapziņu. Un nemaz nejūtos ne apspiesta, ne piespiesta, ne nozombēta, tieši otrādi – atvieglota, ka no savas puses esmu darījusi visu iespējamo.
Pārpublicējam skolotājas Māras Ozolas ierakstu nerediģētā formā:
Lasītākais
"Nesaprotu. Es kaut ko tiešām nesaprotu. Visa TV un citi mediji pilni ar jautājumu: kā mācīsim un mācīsimies rudenī? Ne jau par izglītības reformu ir runa, bet par vienkāršu faktu, ka skolotāji negrib potēties. Un tā ir lieta, ko es tiešām nesaprotu. Iedomājos – ja es nebūtu potēta un kāds no maniem skolēniem vai viņu ģimenes locekļiem saslimtu, man taču gribot negribot būtu jādomā, ka varbūt tieši es esmu padevusi tālāk to nelaimi. Kā tad lai es tālāk dzīvotu? Ar tādu sirdsapziņu! Vai es to varētu nomierināt ar domu, ka man ir tiesības uz savu viedokli, ka man var rasties kādas blaknes no potes? Taču ne! Un ja vēl tam bērnam būtu smaga slimības gaita vai kādas ilgstošas sekas!... lai cik maza būtu šāda iespēja, man jādara viss, lai to nepieļautu. Ja man tas vienalga, tad, pie velna, kas es par skolotāju!
Un, ja paskatās no otras puses, arī nekas labs nerādās.
Ja es nebūtu potēta, tad ar saviem gadiem un slimību buķeti ik dienu skolā vadītu kā zem ložmetēju stobriem. Skolnieki (un, protams, arī dārziņu bērni) taču ir īsti vīrusu un citu nejaucību pārnēsāšanas lielmeistari.
Kad turos no tiem pa gabalu tālmācības vai atvaļinājuma laikā, praktiski neslimoju. Pietiek aiziet uz skolu, un gatavs! – iesnas vai kas nopietnāks klāt. Kā varētu domāt par stundas vadīšanu vai citām amata lietām, ja visu laiku jāpatur prātā, ko drīkst vai nedrīkst darīt un ka tik šie mani neaplaiž. Un tad vēl pašai visvisādi noteikumi jāievēro.
Nē, sirsnīgi pateicos! Jau esmu izdarījusi visu, lai pasargātu sevi, savu ģimeni un savu sirdsapziņu. Un nemaz nejūtos ne apspiesta, ne piespiesta, ne nozombēta, tieši otrādi – atvieglota, ka no savas puses esmu darījusi visu iespējamo.
Starp citu, pirms 200 gadiem tieši skolotāji (kas tolaik skaitījās inteliģences pārstāvji) centās pierunāt vecākus potēt savus bērnus pret bakām. Netrūka zinošu cilvēku, kuri ne sliktāk par sociālajiem tīkliem izplatīja drošas un pārbaudītas ziņas, ka potes ir sātana izgudrojums un potētie pa taisno nonāks ellē (Bila Geitsa vecmāmiņa, redz, tad vēl nebija dzimusi), ka pote izraisīs slimību, ka nopūs roka vai kāja utt. Vai tas neko neatgādina? Nomira daudzi cilvēki, kurus būtu varēts izglābt. Vēsture atkārtojas."
