Vai bērnu skaistums jāvērtē konkursā?

Kamēr Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija izvērtēs to, vai konkursa rīkotāji nav pārkāpuši likumu (patiešām aktuāls jautājums, cik lielā mērā skaistās fotogrāfijas ļāva novērtēt bērnu talantus?), manu uzmanību piesaistīja tas, cik pieaugušā manierē konkursa pieteikumos prezentētas kandidātes – nevainojamas frizūras, bieza grima kārtas, un vēl šokējošāk – atsevišķiem bērniem ar foto uzlabošanas programmām bildēs palielinātas acis vai paspilgtināta to krāsa, ‘gludināta’ sejas āda, ne miņas no bērnišķīgām nepilnībām. Tas viss liek uzdot jautājumu arī par bērnu vecāku zināšanu un izpratnes līmeni par to, kā publiski prezentēt savu bērnu. Un, protams, to, vai bērna skaistuma novērtējumam vispār vajadzīgs konkurss.

Atlasot modeļus jauno kolekciju fotosesijām, pietiekami bieži sastopam bērnus, kas ir savu vecāku sapņu īstenotāji. 

Ir bijuši gadījumi, kad, atnākot uz mūsu organizēto fotosesiju, to, kā bērnam stāvēt, kustēties un smaidīt, sāk diktēt it kā līdzi atnākusī mamma. Tāpēc jau labu laiku mazo modeļu vecākus īpaši lūdzam neveikt nekāda veida apmācību vai instruktāžu par to, kā uzvesties fotosesijas laikā. Un fotosesiju laikā šī iemesla dēļ pēdējos gados pārsvarā ar bērniem strādājam bez vecāku klātbūtnes. 
Bērnu mode savā ziņā ir industrijas flagmanis un šobrīd arvien vairāk pievēršas dabiskumam, izceļot nevis vienveidīgus, stereotipiski skaistus ārējos dotumus, bet gan dažādību, raksturu, personību. Un to var tikai akcentēt kāds vecumam atbilstoši trūkstošs zobs, dauzonīgs smīns sejā, vasaras raibumu rota vai nenoplacināms matu ērkulītis.

Arī mēs, gatavojot foto un video materiālus jaunajām kolekcijām, nekad neesam aizrāvušies ar grimu vai laikietilpīgu frizūru veidošanu. 

Starptautiskos tirgos stingrās lokās ieveidoti mati, lūpu spīdums vai citi izskaistinājumi ir sliktas gaumes piemērs. 

Turklāt respektējam to, ka daudzās valstīs kā, piemēram, Francijā bērnu modes skates pat profesionālo izstāžu un pasākumu ietvaros vienkārši nav pieņemtas.

Interesanti, bet novērojam, ka pie stereotipiskajiem skaistuma prezentācijas standartiem bērnu modē ciešāk turas tajās valstīs, kurās joprojām pieņemts ar dažādām ārišķībām apliecināt savu statusu. Tāpēc nepatīkami apzināties, ka šādi konkursi netieši norāda arī uz mūsu sabiedrības izpratni par to, ka bērni jāprezentē kā mazas, glītas pieaugušo versijas.

Sarūkot modes industrijas pieprasījumam pēc “skaistajiem” bērniem, gribētu aicināt arī bērnu vecākus neveidot šādu piedāvājumu, bet gan novērtēt to dabiski piemītošo īpašību un dotumu buķeti, kas padara jūsu bērnu par unikālu personību. Vediet bērnus uz pulciņiem un nodarbībām, kur viņš apgūst mākslas, dejas, sporta, lasīšanas prasmes, dodieties ceļojumos dabā, palīdziet bērnam izaugt par daudzpusīgāku personību.

Un, ja tiešām vēlaties bagātināt sava bērna pieredzi ar, piemēram, modeļa darbu, tad iesaku nemēģināt bērnu apmācīt, kā modeļiem jāuzvedas, jākustas vai jāpozē, iedvesmojoties no pieaugušo modes medijiem vai sociālajiem tīkliem. Arī nemēģināt izskaistināt pieteikuma foto ar vecumam neatbilstošu grimu vai frizūru. 

Un galu galā, godīgi atbildēt sev uz jautājumu – vai šī ir iespēja, kā mans bērns atbilstoši savām interesēm var atklāt kaut ko jaunu, vai arī mana sapņa piepildījums, kurā bērna vēlmēm un interesēm ir tikai pakārtota nozīme?

Autore: Linda Raituma, bērnu modes zīmola Paade mode dibinātāja un radošā direktore